Pekina ņem vērā Maskavas mācības 0
Ķīnai atzīmējot komunistu varas 70. gadskārtu, vakar Pekinas Tjaņaņmeņa laukumā notika grandioza militārā parāde.
Pekina ņem vērā Maskavas mācības
Ķīnas prezidents un valdošās Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins savā runā apgalvoja, ka “nav spēka, kas spētu satricināt šīs dižās valsts pamatus”. 1949. gada 1. oktobrī toreizējais Ķīnas Komunistiskās partijas līderis Mao Dzeduns pasludināja Ķīnas Tautas Republiku par komunistu pārvaldītu vienpartijas valsti. Lai gan pēdējos gadu desmitos Ķīna ir panākusi ievērojamu ekonomikas attīstību, valstī nav demokrātijas un kompartija kontrolē visas dzīves jomas.
Analītiķi atzīmē, ka Ķīnas prezidents Sji ir ņēmis vērā Padomju Savienības mācības un nav nosodījis komunistiskā režīma iedibinātāju, un nav pieļāvis nekādu “politisku atkusni”.
2015. gadā Ķīna kļuva par pasaules otro lielāko ekonomiku, taču saimnieciskie panākumi netika apvienoti ar demokrātijas paplašināšanu. Cilvēktiesību aizstāvji atzīmē, ka aptuveni miljons etnisko uiguru Sjindzjanas apgabalā ir ievietoti “pāraudzināšanas” nometnēs. Ir apdraudēta tibetiešu kultūra un reliģiskais mantojums.
Honkongas protestētāji sēro
Pekinā slavinot komunistu režīma gadskārtu, Honkongā, kam ir autonomas teritorijas statuss, jau ceturto mēnesi notiek plaši demokrātijas atbalstītāju protesti pret centrālo valdību. Honkongas protestētāji bija pasludinājuši otrdienu par sēru dienu demokrātijai. Tūkstošiem cilvēku melnās drānās skandēja saukļus pret Ķīnā valdošo Komunistisko partiju.
Protestētāju pūlī plīvoja komunistiskās Ķīnas karogi, uz kuriem bija uzzīmēti melni krusti.
“Viņi žņaudz mūsu kaklus, lai mēs neelpotu brīvības gaisu,” ziņu aģentūrai “Associated Press” sacīja kāda protestētāja. Vairākos Honkongas rajonos notika policistu un protestētāju sadursmes. Policija izmantoja asaru gāzi, ūdens lielgabalus un pirmo reizi lietoja ieročus ar kaujas patronām, smagi ievainojot kādu demonstrantu.
Honkongas centrā protestētāji bija izkaisījuši uz ielām neīstas banknotes, ko ķīnieši parasti izmanto bērēs, vietējiem iedzīvotājiem uzskatot komunistu varas gadadienu par sēru dienu Honkongai. Protestētāju pūlī izskanēja arī bambusa taures skaņas, kas tradicionāli dzirdamas bērēs, un tika dziedāta protestu kustības himna “Slava Honkongai”.
Sākotnējais protestu cēlonis Honkongā bija Pekinas kontrolētās pašvaldības mēģinājums pieņemt likumu par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā par demokrātiskām reformām.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047. gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteica Londonas un Pekinas vienošanās.
