Pārmaiņas bērnudārzos arī latviešu valodas apguvē 0
No piecu gadu vecuma arī mazākumtautību bērnudārzos rotaļnodarbībā galvenajam saziņas līdzeklim jābūt latviešu valodai. To paredz valdības vakar pieņemtie noteikumi par pirmsskolas izglītības vadlīnijām un programmām.
Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma citstarp noteic, ka valsts valodas apguvi bērnudārzos jāsekmē, katru dienu integrējot latviešu valodu mācību procesā un ikdienas saziņā izmantojot bilingvālo pieeju, tātad runājot gan bērna dzimtajā valodā, gan arī latviski.
Pēc piecu gadu vecuma dzimtā valoda būs izmantojama tikai mērķtiecīgi organizētās aktivitātēs mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka tādējādi tiek stiprinātas prasības latviešu valodas apguvei pirmsskolās, lai bērns pēc bērnudārza pabeigšanas varētu veiksmīgi mācīties skolās, jo arī mazākumtautību skolās tiek palielināts stundu skaits, kurās lieto latviešu valodu.
IZM jau pirms vairākiem gadiem bija atzinusi, ka daudzos mazākumtautību bērnudārzos nepietiekami apgūst latviešu valodu, tomēr jaunas vadlīnijas par izglītošanos bērnudārzos izdevies pieņemt tikai tagad.
Tomēr jaunās vadlīnijas un izglītības programmas bija nepieciešams pieņemt pirmkārt jau saistībā ar jauno izglītības saturu, ko vispirms – jau no nākamā mācību gada – sāks ieviest tieši pirmsskolas izglītības iestādēs, tātad bērnudārzos. Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajām prasībām jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas paredz skaidrāk definētus sasniedzamos rezultātus, kā arī lielāku uzsvaru uz vispārīgo jeb caurviju prasmju (kritiskā domāšana un problēmrisināšana, pašvadīta mācīšanās, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība) apguvi un paša bērna lielāku iesaisti mācībās.
Liels uzsvars likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības. Pirmsskolas izglītības vadlīnijās ietverti tie paši tikumi – atbildība, drosme, uzņēmība, mērķtiecība, centība, savaldība, mērenība, tolerance, laipnība, līdzcietība, taisnīgums, solidaritāte –, ko iecerēts tālāk attīstīt pamatizglītības posmā.
Vadlīnijās ietvertas arī konkrētas prasmes, kādām jāpiemīt bērnudārzu absolventiem. Piemēram, valodā, kurā bērns apguvis pirmsskolas izglītību, viņš pratīs atstāstīt notikumus, stāstīt par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto saprotami un secīgi, piedalīties sarunā, lasīt un rakstīt rakstītos burtus. S
avukārt mazākumtautību bērnudārzus beigušajiem būtu jāmāk latviešu valodā atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, uzdot jautājumus, izteikt savas vajadzības, iesaistīties sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu un mācību procesu.
Viņi mācīsies pareizi izrunāt skaņas, pazīs iespiestos burtus, lasīs īsus ikdienas situācijās un mācību procesā biežāk lietojamus vārdus. Jau bērnudārzā mazuļiem būs jāiemācās arī atpazīt un nosaukt Latvijas valsts simbolus – karogu, ģerboni un himnu, jāmācās ar cieņu izturēties pret tiem. Savukārt matemātikas jomā būs jāiemācās skaitīt un rēķinās līdz 10, darboties ar lineālu, salīdzināt pēc skaita un lieluma u. c.
Ministrija sola, ka jau nākamā gada pavasarī pirmsskolas saņems mācību programmas un mācību līdzekļu paraugus, kā arī metodiskos materiālus. Metodiskos līdzekļus un rokasgrāmatu pedagogiem, kuri īsteno mazākumtautības izglītības programmas, izstrādā Latviešu Valodas aģentūra.
No janvāra projekts “Skola2030” piedāvās mācības 1200 pirmsskolu pedagogiem, kuri īsteno obligāto pirmsskolas izglītības programmu piecus un sešus gadus veciem bērniem.
