Juris Lorencs: Pārmaiņas Rīgā būs 1
Un tā prezidents Egils Levits izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu. Pirmais, kas ienāca prātā, bija teiciens – “labāk briesmīgs gals nekā bezgalīgas briesmas”. Mirkli padomājis, nonācu pie secinājuma, ka patiesībā šis gals nepavisam nav tas briesmīgākais. Jebkuras vēlēšanas, pat ja tās ir ārkārtas, ir daļa no demokrātiskā procesa.
Arī mokas nav bijušas bezgalīgas – vien trīspadsmit mēnešus. Sākušās aizvadītā gada 30. janvārī ar KNAB veikto kratīšanu Rīgas mēra Nila Ušakova kabinetā, tās beidzās ar prezidenta parakstu šī gada 24. februārī.
Patiesībā pacientam jau labu laiku bija iestājusies klīniskā smadzeņu nāve. Rūpīgi būvētā, bet mākslīgā, vien uz kailām (bet materiālā ziņā ļoti konkrētām!) interesēm balstītā konstrukcija – “Saskaņa” plus “Gods kalpot Rīgai”, kas 2017. gada vēlēšanās kopā ieguva 32 balsis, izira, ne tik daudz ārēja spiediena, cik iekšēju pretrunu plosīta.
Tā sakritis, ka tieši šajās dienās publicēti jaunākie partiju reitingi. Tie liecina, ka nākamajā Rīgas domē var iekļūt “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai” jeb “Burova saraksts”, “Attīstībai/Par”, “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts. Ja nekas nemainās, tad tā saucamās “latviskās partijas” ar nelielu pārsvaru var izveidot valdošo koalīciju domē.
Kas tam var traucēt? Divas lietas. Pirmkārt, partiju reitingi un vēlētāju simpātijas vēl var mainīties. Nav izslēgts, ka šoreiz domē iekļūst arī ZZS.
Otrkārt, šķērslis var izrādīties sarkanās līnijas, kas Latvijas politikā kļūst aizvien sarežģītākas. Klasiskais lineārais politiskais spektrs, kāds pirms gadiem četrdesmit vēl pastāvēja Rietumeiropā un ko varēja novietot uz vienas koordinātu ass, šodien izskatās aizkustinoši vienkāršs: sociāldemokrāti, liberāļi, konservatīvie.
Specifiskajos Latvijas apstākļos tas gan nekad nav pastāvējis, mūsu politiskajam spektram visos laikos bijušas divas dimensijas. Pirmā attēlo saimniecisko un sociālo pārliecību, bet otrā koordinātu ass raksturo latvisko un krievisko noskaņojumu spektru. “Saskaņai” tā arī nekad nav ļauts pārkāpt sarkanās līnijas, vismaz valdībā ne.
Bet tas vēl nav viss – nu jau labu laiku varam runāt par trešo politiskā spektra asi, proti – partiju attiecības ar oligarhiem. Tieši šajā politiskās telpas apgabalā patlaban klusi nīkst izolācijai pakļautā (patiesībā gana labējā un gana latviskā) ZZS.
Sarkanās līnijas jau savilktas arī nākamajā Rīgas domē. Dažas partijas to izdarījušas ar vārdiem (“Saskaņai” un ZZS – nē!), bet pati “Saskaņa” – ar darbiem. Un pat ne tik daudz ar pagātnes nedarbiem, cik ar vēlēšanu listi, tajā ar pirmo numuru demonstratīvi ieliekot plašākai publikai mazpazīstamo mazākumtautību skolu vecāku foruma priekšsēdētāju Konstantīnu Čekušinu. Mediji viņu raksturo kā “krievu skolu aizstāvi”. Maz ticams, ka Čekušins spēs piesaistīt balsis. Pareizāk laikam būtu teikt – cik piesaistīs, tik arī atgrūdīs.
Tā vien izskatās, ka “Saskaņa” Rīgā jau ir samierinājusies ar opozīcijas lomu. Pārlaist “politisko ziemu”, uz ko laikam cer no “Burova saraksta” uz “Saskaņu” aizbēgušie domnieki. Bet liksim mieru “Saskaņai”. Realitāte ir tāda, ka, saskaitot balsis vēlēšanu naktī, var izrādīties, ka pašreiz valdībā esošajām koalīcijas partijām Rīgas domē nepietiek vien dažu balsu. Ko tad?
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) ir teicis: “Var izvēlēties draugus un dzīvesbiedru, bet koalīcijas partnerus izvēlēties nevar.” Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns uz “Latvijas Avīzes” žurnālista jautājumu: “Vai Burova kungs un “Gods kalpot Rīgai” ietilpst latviskas ievirzes koalīcijā?” atbild diplomātiski: “Ceram, ka gūsim tik daudz balsu, lai varētu izveidot stipru, jaudīgu latvisku koalīciju.” Kā apliecinājis pats Oļegs Burovs, tad viņa saraksts “būšot gatavs kompromisiem ar visiem, kas ir Rīgas un Latvijas patrioti”. Un labi, ka tā. Jo tieši “Burova saraksta” balsis var izrādīties kritiski nepieciešamas koalīcijas izveidei.
Pārmaiņas pilsētā būs. Vienīgais, kas tās mazliet var aizkavēt, ir teorētiski iespējamā koronavīrusa epidēmija. Precīzāk – ne pašas pārmaiņas, bet tikai vēlēšanas, kas patlaban noliktas 25. aprīlī. Grūti iedomāties, ka tās varētu notikt apstākļos, kādi patlaban valda Ķīnā, Dienvidkorejā un Itālijas ziemeļos. Nekas, pagaidīsim. Bet pārmaiņas Rīgā būs, tas ir tikai laika jautājums.
