Partijas tiek pie lielās naudas 0
Deviņas politiskās partijas vakar saņēma valsts finansējumu, kas saskaņā ar izmaiņām likumā pieaudzis vairākkārt. Partijām pārskaitīti vairāk nekā divi miljoni eiro, taču kopumā gada laikā tām pienāksies 4,5 miljoni eiro.
Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu valsts budžeta finansējums pienākas partijām un to apvienībām, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju.
Šīs politiskās organizācijas ik gadu saņems 4,5 eiro par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi un vēl 50 centus par katru pēdējās Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās nodoto balsi. Jāpiebilst, ka partijas nesaņem finansējumu par tām balsīm, kas pašvaldību vēlēšanās nodotas par partiju apvienotajiem sarakstiem, proti, kad partijas izveidojušas kopīgu deputātu kandidātu sarakstu, bet nav apvienojušās reģistrētā apvienībā.
Papildus jau iepriekšminētajam finansējumam partijas, kas iekļuvušas Saeimā, ik gadu saņems vēl 100 000 eiro.
Tajā pašā laikā noteikts ierobežojums: turpmākajos divos gados lielākā summa, ko no valsts budžeta var saņemt politiskā partija, ir 800 000 eiro.
Nākamo maksājumu paredzēts veikt līdz 15. jūlijam. Partiju pārstāvji, iepriekš vaicāti, kā plāno izmantot finansējumu, solīja aktīvāk nekā līdz šim sadarboties ar vēlētājiem, dibināt reģionālās nodaļas, kā arī veikt dažādus pētījumus un aptaujas, lai pieņemtie politiskie lēmumi būtu pamatotāki.
Politiķi ari uzsvēruši, ka palielinātais valsts finansējums ļaus partijām būt mazāk atkarīgām no sponsoriem.
Kā informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), valsts finansējums piešķirts desmit politiskām partijām un to apvienībām: septiņām Saeimā iekļuvušām un trīs ārpusparlamenta partijām, taču KNAB pieņēmis lēmumu neizmaksāt Latvijas Krievu savienībai piešķirto finansējumu, jo tai nav atvērts konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē.
Šī iemesla dēļ partija nav saņēmusi arī pērn piešķirto valsts finansējumu. Partijas pārstāvis Jakovs Pliners pērnvasar “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka Latvijā reģistrētās bankas politiska spiediena dēļ atsakoties atvērt kontu šai partijai, tāpēc tā savas finanses glabājot kādā Lietuvas bankā. KNAB pārstāve Karīna Poļanska sacīja: ja partija tomēr atvērs kontu Latvijā, pagaidām neizmaksātais finansējums nonāks Krievu savienības rīcībā.
KNAB arī īpaši lēma, vai izmaksāt valsts finansējumu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kurā ietilpst ASV sankciju sarakstā iekļautā Aivara Lemberga partija “Latvijai un Ventspilj”.
KNAB secinājis, ka šobrīd nav tiesiska pamata neizmaksāt valsts finansējumu ZZS, tomēr brīdina šo politisko organizāciju, ka tai savā darbībā jāievēro ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja piemērotajās sankcijās noteiktie ierobežojumi un starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktais.
