Pasaku gadā Leļļu teātrī “Vecmāmiņas pasakas” 0
Šogad diviem izcilākajiem latviešu pasaku vācējiem Ansim Lerhim-Puškaitim un Pēterim Šmitam aprit apaļas jubilejas, par godu tam šis gads izsludināts par pasaku gadu. Tāpēc Latvijas Leļļu teātris 5. maijā mazos pasaku lasītājus aicina uz jaunu Edgara Kaufelda skatuves versiju latviešu tautas pasakām “Vecmāmiņas pasakas”.
“Latviešu tautas pasaku izcelsme ir ļoti sena, tām sākotnēji izplatoties mutvārdu daiļrades formā un ar laiku – tiekot pierakstītām. To nozīme literatūrā ir ļoti liela, no pasakām ir iedvesmojušies daudzi literāti, mākslinieki, dzejnieki. Pasakās ir aprakstītas apbrīnojamas lietas. Tās ir sava laika sabiedrības raksturotājas.
Pasaku stāstnieki Latvijā mīt vēl šodien, un, no viņu tālāk nodotā pasaku mantojuma iedvesmojoties, ir radies izrādes tēls – pasaku stāstniece Vecmāmiņa, kuras pūrā ir neskaitāmas pasakas.
Šoreiz tās būs pasakas par dzīvniekiem,” stāsta režisors E. Kaufelds un uzsver: “Apzināti izvēlējāmies pasakas par zvēriem, jo tajās ir kolorītas personas, īpatnēji, spēcīgi raksturi. Iestudējot arī centāmies saglabāt un paspilgtināt šos raksturus. Un šie zvēru raksturi ir arī citās pasakās. Visi zina, ka lapsa ir viltīga. Tāda viņa ir visās pasakās.
Mēģināsim izspēlēt kā sadzīvo, nesadzīvo, kā satiekas, šķiras un precas dažādie raksturi.
Pasakas ir par mūsu dzīvi, par mums, cilvēkiem.”
Edgaram ieminos, ka pasakas māca, bet cilvēks tik un tā pieļauj vienas un tās pašas kļūdas. Režisors, gatavojot izrādi, pārlasījis ļoti daudz pasaku un uzskata: “Pasakām nav jābūt audzinātājām. Tām nav pedagoģisks mērķis – mācīt. Pasakas patiesībā nav domātas bērniem. Laika gaitā tā ienācies, ka mēs lasām pasakas bērniem pirms gulētiešanas. Pasakas ir notikumu, situāciju atspoguļotājas. Tām ir jābūt iedvesmas avotam. Lasot bērniem pasakas, tās veido viņu iztēli, un ir tik daudz dažādu radošu, interesantu un pat neiedomājamu jautājumu. Bērni pamana vairāk nekā pieaugušais.”
Ir kāds jautājums, uz kuru Edgaram ir ļoti grūti atbildēt – mīļākā bērnības pasaka. “Tas ir neiespējami, jo esmu tik daudz pasaku lasījis, gatavojot šo izrādi,” nosmaida Edgars. Izrādē uzburtā vide būs sava veida “pasaka pasakā” – vecmāmiņas istaba, kurā dzīvo dažādi astaiņi, ķepaiņi un citi brīnumi. To tēlus veidojusi māksliniece Rūta Briede, kura izrādes vizuālā noformējuma idejas šoreiz smēlusies 20.–30. gadu Latvijas grafiķu mākslas stilistikā. “Liels paldies izturīgajai un darbīgajai teātra darbnīcu komandai, ar kuru kopā veidojam modernos putnus, zvērus un vecmāmiņas,” smaidot teic māksliniece Rūta Briede.
Iestudējuma mūzikas autors ir komponists Jēkabs Nīmanis. Izrādes tēlus iedzīvinās aktieri: vecmāmiņas lomā – Baiba Vanaga, Dana Avotiņa-Lāce – lapsa, Lienīte Osipova – dzērve un pele, Miķelis Žideļūns – kaķis un zaķis, Anrijs Sirmais – lācis un Rūdolfs Apse – vilks. Rūdolfam šī būs debija kā leļļu teātra aktierim.
