Ivars Ijabs: Pasaule pilsētā 3
Kad domājam par cilvēces attiecībām ar zemeslodi, tās klimatu un resursiem, reizēm piemirstam kādu svarīgu lietu. Proti, cilvēce sastāv no ļoti konkrētiem cilvēkiem un ģimenēm, kas dzīvo konkrētās vietās, ražo un patērē konkrētus produktus un risina konkrētas savas dzīves problēmas.
Nav iespējams cīnīties pret klimata pārmaiņām “vispār”, ir jādomā par konkrētām dzīves situācijām, cilvēku iespējām, vajadzībām un ieradumiem.
Un te svarīgākais ir, lai dzīvošana “zaļi” cilvēkiem būtu ērta un saprotama, lai konkrēti cilvēki to izjustu kā savas dzīves uzlabojumu, nevis pasliktinājumu. Bez tā viss ES “zaļais kurss” nespēs sasniegt mērķus un klimata krīze turpināsies
Pētnieki lēš, ka līdz 2050. gadam 80% cilvēku dzīvos pilsētās. Tāpēc klimatam draudzīga politika vienlaikus ir jautājums par pilsētu labiekārtošanu – tā, lai pilsētniekiem būtu iespējas ērti pārvietoties videi draudzīgā veidā, lai ēku apsildīšana nevajadzīgi nešķiestu enerģiju, lai pilsētu atkritumi un notekūdeņi tiktu apsaimniekoti ilgtspējīgi. Galu galā – lai pilsētās elementāri varētu droši elpot.
Te ir ko darīt mūsu valsts galvaspilsētai Rīgai. Skandāli, korupcija un bardaks nav ļāvuši tai īstenot mūsdienīgu pilsētas attīstības stratēģiju.
Par to liecina bedrainās ielas, neekoloģiskā satiksme, nesašķirotie un nepārstrādātie atkritumi un nenosiltinātās ēkas.
Es pats Eiropas Parlamentā strādāju ar pētniecības un inovāciju jautājumiem. Kopā ar kolēģiem mēs cenšamies atrast labākos veidus, kā veicināt praktiski nozīmīgus pētījumus un to lietošanu ikdienā. Kopš cilvēki Eiropā ir apzinājušies, cik tuvu mēs esam neatgriezeniskai klimata krīzei, kura var padarīt Zemi neapdzīvojamu jau mūsu mazbērniem, tā ir kļuvusi par ļoti svarīgu tēmu visās politikas jomās.
Tāpēc nav brīnums, ka viens no Eiropas Savienības atbalsta mērķiem gan pētniecības, gan pilsētattīstības jomā ir “klimatneitrālas viedpilsētas”. Kas tās tādas?
Tās ir pilsētas, kuras visus kaitīgos izmešus gaisā samazina līdz minimumam, bet pārējos “noķer un noglabā”, savukārt atkritumus pārstrādā un pārvērš enerģijā. Tās ir pilsētas, kuras rūpīgi vāc, analizē un padara pieejamus datus par satiksmi, ielu un tiltu stāvokli, gaisa kvalitāti, enerģijas patēriņu utt. Tas ļauj izveidot datorprogrammas, ar kuru palīdzību pārvaldīt pilsētas zaļāk, gudrāk un efektīvāk – samazināt enerģijas patēriņu, sastrēgumus, remontu izmaksas utt. Pilsētniekiem tas sniegtu iespējas gan mazāk maksāt par apkuri, gan elpot tīru gaisu, gan nestāvēt “korķos” un izmantot ērtāku sabiedrisko transportu.
Rīgai ir visas iespējas kļūt par šādu “klimatneitrālu viedpilsētu” (jeb, vienkāršāk sakot, zaļu, tīru, moderni vadītu pilsētu cilvēkiem). Taču tas nebūs iespējams bez pašu rīdzinieku iesaistes.
Labā pilsētas pārvaldībā nedrīkst būt lēmumu, kuri tiek “nolaisti” no augšas, neapspriežoties ar konkrētās apkaimes iedzīvotājiem.
Nesenie notikumi ap bijušā velotreka “Marss” teritoriju Teikā to spilgti apliecina. Ja vēlamies efektīvu un zaļu pilsētas dzīves organizāciju nākotnē, arī pašiem rīdziniekiem ir jābūt gataviem iesaistīties pilsētas dzīves plānošanā. Rīgas domes vēlēšanās mums būs iespēja kopīgi lemt, kādu pilsētu nākotnē vēlamies.
ES turpmākajos gados daudz naudas ieguldīs, lai palīdzētu Eiropas pilsētām kļūt klimatam draudzīgām – te būs gan jauni tehnoloģiski risinājumi, gan investīcijas “zaļajiem” projektiem. Pētniecības un inovāciju programmas mums jau vistuvākajā nākotnē piedāvās risinājumus, kā labāk organizēt pilsētas transportu, izmantojot satelīta datus, kā uzglabāt saules enerģiju vai kā iegūt apkurei nepieciešamo gāzi no atkritumiem.
ES inovāciju programma ir izvirzījusi mērķi palīdzēt desmit gados klimatneitralitāti sasniegt 100 pilsētām. Jautājums, cik daudz no tā mēs spēsim iegūt Latvijas pilsētu labā. Arī Latvijas sirdij Rīgai ir vajadzīgi līderi, kas spēj domāt un rīkoties modernas Eiropas galvaspilsētas, nevis postpadomju sādžas kategorijās.
