Pašlaik ir labas iespējas attīstīt bioloģisko lauksaimniecību 0
Klimata pārmaiņas būs bioloģiskās lauksaimniecības izaicinājums nākotnē, to Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) biedru kopsapulcē ceturtdien sacīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
“Pagājušais gads nozarē bija grūts. Dabu neinteresē Kopējā lauksaimniecības politika, subsīdijas, miljoni. Daba dara savu darbu. Pienācis laiks mainīties – ko mēs varētu darīt labāk neatkarīgi, ko maksā un kā maksā. Jādomā, kā saimniekot, respektējot ekosistēmas un dabu,” sacīja LBLA valdes priekšsēdētājs.
Viņš arī atzīmēja, ka bioloģiskā lauksaimniecība attīstās ļoti straujiem soļiem.
Eiropas Savienībā bioloģiskajai lauksaimniecībai vērojams viens no straujākajiem pieaugumiem, apgrozījums aug gadu no gada.
Tas nozīmē, ka šī ir arī Latvijas iespēja.
Pašlaik vērojams, ka arī lieli uzņēmumi uzsākuši bioloģisko lauksaimniecības produktu pārstrādi.
Piemēram, “Tukuma piens” modernizē ražošanu, lai varētu pārstrādāt bioloģisko pienu. Paredzams, ka tuvākajos četros piecos gados bioloģiskais piens Latvijā var pietrūkt. “Dobeles dzirnavnieks” plāno uzsākt bioloģisko graudu pārstrādi. Ambiciozi plāni ir arī uzņēmumam “Aloja Starkelsen”. Pašlaik ir labas iespējas attīstīt bioloģisko lauksaimniecību un jau tuvākajā laikā paredzams, ka nozarei pievienosies jaunas lielas saimniecības, kas vēlas saimniekot bioloģiski, pauda Norkārklis.
Arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka šobrīd saskaramies ar lielām vides problēmām un klimata izmaiņām.
Visvairāk šo problēmu saredz tie, kas strādā laukos – lauksaimnieki, kas novēro izmaiņas vidē.
“Robeža, kas ir starp konvencionālo un bioloģisko lauksaimniecību, ir ļoti trausla. Bieži vien tās nav Latvijā, bet pasaulē,” pauda zemkopības ministrs.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas tirgus ir neliels, tāpēc jāraugās uz Eiropas un pasaules tirgiem, taču tas iespējams, tikai kopīgi sadarbojoties.
Zemkopības ministrs uzsvēra, ka jau pašlaik jādomā par nākamo plānošanas periodu un šī gada pirmajā pusē jāpanāk kopīga vienošanās, kā visefektīvāk Eiropas naudu izlietot.
Jau šobrīd skaidrs, ka turpmāk 40% finansējuma būs jānovirza jautājumiem, kas saistīti ar vidi.
“Svarīgi vienoties par mērķiem nākamajā plānošanas periodā. Nepieciešamas nopietnas diskusijas nozarē,”viņš pauda. Plānots, ka līdz vasaras beigām būs zināma Latvijas pozīcija, lai rudenī diskusijās ar ES jau būtu skaidra argumentācija.
