Foto: LETA/Edijs Pālens

Pastāvēs, kas pārvērtīsies: NATO – 70 0

NATO tika iedibināta 1949. gadā kā rietumvalstu kolektīvās drošības organizācija miera nodrošināšanai Eiropā un pretsvaram toreizējās Padomju Savienības apdraudējumam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Vašingtonas līgumu par NATO izveidošanu parakstīja 12 valstis – Beļģija, Kanāda, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Apvienotā Karaliste un ASV. Par NATO spēku pavēlnieku tika iecelts ASV ģenerālis Dvaits Eizenhauers, vēlākais ASV prezidents. Kopš iedibināšanas NATO dalībvalstu skaits pieaudzis vairāk nekā divkārt, un tagad alianse apvieno 29 valstis, kurām drīz pievienosies trīsdesmitā – Ziemeļmaķedonija.

Analītiķu ieskatā, NATO 70. gadskārta ir ievērojams notikums, jo parasti militārās savienības izirst daudz ātrāk, jo mainās ārējie apdraudējumi un nacionālās intereses, kā arī pieaug izdevumu nasta. Militārie vēsturnieki ir aprēķinājuši, ka pēdējos 500 gados no 63 lielākajām militārajām aliansēm tikai desmit ir pastāvējušas ilgāk par 40 gadiem, bet kolektīvās aizsardzības apvienību vidējais pastāvēšanas ilgums bijis 15 gadi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“NATO ir spēcīgākā un veiksmīgākā alianse pasaulē,” paziņojis organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stol­tenbergs, “jo mēs esam bijuši spējīgi mainīties”. Kolektīvās drošības un aizsardzības princips, kas ir NATO līguma pamatā, nozīmē, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visai aliansei.

No astoņām valstīm, kas kādreiz veidoja NATO sāncensi – Varšavas līguma organizāciju, septiņas ir pievienojušās NATO, kā arī trīs bijušās padomju republikas. Astotā valsts – Padomju Savienība, kas ar dzelzs dūri saturēja kopā Varšavas līguma dalībvalstis, sabruka no ekonomiskas un politiskas mazspējas.

NATO 70. gadskārtas svinībās 4. aprīlī Vašingtonā pulcēsies alianses dalībvalstu ārlietu ministri.

Pēdējos piecos gados paveikts daudz kolektīvās drošības stiprināšanā, īpaši visvairāk apdraudētajā NATO austrumu flangā. ASV prezidents Donalds Tramps, kurš savulaik apzīmēja NATO kā “novecojušu”, tomēr apliecinājis ASV apņēmību pildīt alianses līguma 5. panta saistības par kolektīvo aizsardzību.

Tramps turpina kritizēt sabiedrotos par nepietiekamu aizsardzības budžeta finansējumu, kas gan pēdējos gados uzrāda stabilu augsmi. Militārie analītiķi atzīmē, ka jau prezidenta Trampa laikā tā dēvētās Eiropas aizsardzības iniciatīvas ietvaros finansējums ASV militārajai klātbūtnei Eiropā ir pieaudzis par 40%. Polijā un trīs Baltijas valstīs ir izvietotas NATO augstas gatavības kaujas grupas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.