Šlīteres bāka un lībiešu krasts no Zilo kalnu kraujas.
Šlīteres bāka un lībiešu krasts no Zilo kalnu kraujas.
Publicitātes foto

Pastmarkā iemūžina iekšzemē vistālāk celto bāku Latvijā. Kura tā ir? 0

Latvijas Pasts izdod jaunu pastmarku sērijā “Latvijas bākas” – uz tās redzama 1849.gadā būvētā Šlīteres bāka, kas atrodas Dundagas pagastā Zilo kalnu kraujas malā un ir gan virs jūras līmeņa augstākā, gan iekšzemē vistālāk celtā bāka Latvijā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Jaunās pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta 15.martā Rīgas 10.pasta nodaļā Elizabetes ielā 41/43 no plkst.8 līdz 20. 

Pastmarka Šlīteres bāka izdota 80 000 eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir 0,90 eiro, kas atbilst vienkāršas A klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Eiropas Savienības teritorijā. Līdz ar pastmarku izdota arī īpaša aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Jauno filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šlīteres bāka atrodas 5,3 kilometrus no Baltijas jūras krasta – Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā – un ir iekšzemē vistālāk celtā celtā bāka Latvijā. Tās torņa augstums ir 26 metri un piektais stāvs atrodas 100 metru augstumā virs jūras līmeņa, no kurienes paveras skats uz Baltijas jūru un Slīteres Nacionālā parka mežiem.

Bāku 1849.gadā uzcēla Dundagas muižas barons, lai novērotu meža ugunsgrēkus un tā būtu dienas orientieris kuģiem Baltijas jūras Irbes šaurumā. Bākuguns Šlīteres bākā dega no 1961.gada līdz 1999.gadam, bet kopš 2000.gada bāka ir viens no Slīteres Nacionālā parka tūrisma un dabas izglītības objektiem.

tvijas Pasts sērijas Latvijas bākas izdošanu sāka 2003.gadā, un šajā laikā kopumā emitētas jau 14 dažādām Latvijas bākām veltītas pastmarkas: Ragaciema bākai (2018), Rojas bākai (2017), Ovīšu bākai (2016), Salacgrīvas bākai (2015), Ainažu bākai (2014), Užavas bākai (2010), Liepājas bākai (2009), Akmeņraga bākai (2008), Papes bākai (2007), Mērsraga bākai (2006), Daugavgrīvas bākai (2005), Miķeļbākai (2004) un Kolkas bākai (2003).