Pašvaldības aktīvi piedalās uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Kuras ir rosīgākās? 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati liecina, ka pašvaldības aktīvi piedalās uzņēmējdarbības vides uzlabošanā – šobrīd projekta “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” ietvaros īstenošanā ir 78 projekti par kopējo finansējumu 162,9 miljoni eiro.
Pašvaldībām 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir pieejami 300,7 miljoni eiro uzņēmējdarbības veicināšanai. Šādus projektus īsteno 9 republikas pilsētas un 69 novadu pašvaldības.
Kopumā pašvaldības ir plānojušas īstenot vairāk nekā 200 projektus, kuri jāpabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Daugavpils pilsētas dome kopā ar Daugavpils novada domi ir vieni no tiem, kas izmanto Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Daugavas upes labā krasta zonā ir izveidojusies viena no vecākajām Daugavpils pilsētas industriālajām zonām – Gajoka rūpnieciskā zona.
Gajoks bija viens no visvairāk attīstītajiem Daugavpils pilsētas mikrorajoniem, jo tas tika dibināts industriālā uzplaukuma laikā un kļuva par pilsētas rūpniecības centru.
Gajoka rūpnieciskajā zonā atrodas vairāki rūpniecības uzņēmumi, kas galvenokārt pārstāv pārtikas ražošanas nozari.
Neskatoties uz to, ka teritorija pieguļ gleznainam dabas objektam – Daugavas upei, tā ir sociāli un ekonomiski mazattīstīta, teritorijā esošie objekti ir nolaisti.
Arī Daugavpils novada teritorijā atrodas vairākas rūpnieciskās teritorijas, kas, gadiem ejot, ir kļuvušas teju par graustiem, kuras paredzēts sakārtot un uzlabot.
Vairākas pašvaldības uzņēmējdarbības infrastruktūras projektus jau ir īstenojušas. Siguldā projekta ietvaros ir veikta Siguldas pils kompleksa trīs ēku pārbūve, pielāgojot saimnieciskajai darbībai, kā arī pils kompleksa teritorijas labiekārtošana.
Alūksnē uzbūvēta multifunkcionāla servisa ēka Pilssalā, kā arī labiekārtota teritorija, kas piemērota tūrisma, rekreācijas un plašizklaides pakalpojumu sniegšanai.
Rēzeknē uzbūvēta ražošanas – biroja ēka, pievedceļš un stāvlaukums, kas nodrošinās ne vien projekta ietvaros izbūvējamās ēkas sasniedzamību, bet arī vairāku citu zemesgabalu un ēku sasniedzamību, ko nākotnē plāno attīstīt Rēzeknes pilsētas pašvaldība un privātie investori.
Tāpat pārbūves finiša taisnē ir bijusī katlu mājas ēka Rēzeknē, ko pielāgo biroju telpu un ražošanas ēkai ar kopējo platību. Arī Valkas novada Kārķos projekts jau virzās uz noslēgumu.
Tā ietvaros tiek būvēta ražotne bijušās Kārķu ciema centrālās katlu mājas vietā, kurā būs ražošanas telpas, noliktavas, ofisu un tehniskās telpas.
Virkne pašvaldību darbu pie nolaisto teritoriju sakārtošanas sākušas pavisam nesen vai sāks tuvākajā laikā, piemēram, Kuldīgā tiks uzlabota satiksmes un ūdenssaimniecības infrastruktūra vairākās nozīmīgās ielās, uz kurām atrodas uzņēmumi, kas nodarbina aptuveni 320 cilvēkus.
Plānots, ka līdz ar projekta īstenošanu tiks radītas vismaz 25 jaunas darba vietas, revitalizēta degradētā teritorija 4,0171 ha platībā un piesaistītas komersantu nefinanšu investīcijas 1 790 000 eiro apmērā.
Ogres novada pašvaldība izlēmusi sakārtot teritoriju Pārogres industriālajā zonā, kas ir lielākā industriālā teritorija Ogres pilsētā.
Veicot ieguldījumus ražošanas ēkas izveidē, kas būs 7 768,4 m2 platībā, kā arī komunikāciju izbūvē, pašvaldība varēs iznomāt ražošanas telpas un tām pieguļošo zemi ieinteresētajiem komersantiem, kuri, pateicoties tam, kopumā izveidos 120 jaunas darba vietas un veiks nefinanšu investīcijas 1 000 000 eiro apmērā.
Ražošanas ēkas nomas tiesības izsolē ieguva SIA “Quality Jobs”.
Jāatzīmē, ka VARAM arī 2021.–2027. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir plānojusi turpināt sniegt atbalstu pašvaldībām publiskās infrastruktūras uzlabošanai uzņēmējdarbības atbalstam.
