Pašvaldības dzīvokļi mazturīgajiem 0
Par komunālo maksājumu parādu ar tiesas lēmumu esmu izlikta no dzīvokļa saimnieka mājā. Ar vīru esmu šķīrusies. Iestājos dzīvokļa rindā, meita tad bija nepilngadīga. Kad sasniedza pilngadību, mani no rindas izslēdza. Iesniedzu tiesā prasību, saņēmu atbildi – tāds likums. Pašlaik īrēju dzīvokli.
Saimnieka mājā sāku dzīvot pēc denacionalizācijas. Es strādāju, meita pagaidām ir bez darba, mums ir trūcīgās ģimenes statuss. Vai pastāv iespēja stāties citā dzīvokļu rindā? L.L.
Palīdzība sociāli neaizsargātiem iedzīvotājiem noteikta likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Likums aizsargā
Likums “Par dzīvojamo telpu īri” stingri aizsargā tikai dažas maznodrošināto īrnieku grupas, kurus izliek parādu dēļ, – tos, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai ir darbnespējīgi invaliditātes dēļ, kā arī gadījumos, ja ar viņiem kopā dzīvo un viņu apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināts pensionārs, vai maznodrošinātais, kurš ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ.
Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par šāda īrnieka izlikšanu parādu dēļ, pašvaldībai triju mēnešu laikā jāierāda tam cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa! Tiesas sprieduma izpildi par īrnieka izlikšanu atliek līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu! Tas teikts likuma “Par dzīvojamo telpu īri” pantos 28.2, 36.1, 36.2 un 36.3 . Līdz ar to likums garantē, ka šie cilvēki nevienu dienu nepaliek bez pajumtes un nenokļūst uz ielas. Arī likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14. pantā teikts, ka šie cilvēki ar dzīvojamo telpu jānodrošina pirmām kārtām.
Likuma norma par to, ka tiesas sprieduma izpilde par izlikšanu jāatliek līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvojamo telpu (tas teikts 36.3 panta pirmajā daļā) ir spēkā jau no 2002. gada 1. janvāra! Tātad jūs nevarēja izlikt no dzīvokļa, kamēr pašvaldība nebija ierādījusi citu dzīvojamo telpu (nevis tikai ierakstījusi rindā, kurā var gaidīt gadiem)!
Ar jums kopā dzīvoja nepilngadīgs bērns, tādēļ šo lietu vajadzēja kontrolēt arī bāriņtiesai. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” pantā 36.2 ierakstīti tiesas un bāriņtiesas pienākumi. Ja ierosināta lieta par īrnieka un ar viņu kopā dzīvojoša un apgādībā esoša nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu, tiesai triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas jāpaziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai. Atkārtots paziņojums jānosūta tad, kad tiesa ir taisījusi spriedumu lietā par izlikšanu.
Savukārt bāriņtiesas pienākums ir uzraudzīt, lai maznodrošināta īrnieka apgādībā esošie nepilngadīgie bērni un aizgādnībā esošās personas, kuras, pamatojoties uz tiesas spriedumu, izliek no dzīvojamās telpas, tiktu nodrošinātas ar citu dzīvošanai derīgu telpu.
Taču, ja laikā, kad jūs ar nepilngadīgo meitu izlika no dzīvokļa parādu dēļ, jums nebija piešķirts maznodrošinātas personas statuss, šīs likuma normas jūs diemžēl neaizsargāja.
Vai gaidīt rindā?
Ko uzņem dzīvokļa rindā? Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” teikts, ka pašvaldībai ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām jānodrošina arī šādi maznodrošinātie iedzīvotāji: politiski represētie un cietumnieki, kas atgriežas pēc soda izciešanas. Ar dzīvokli jānodrošina arī bāreņi un bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, pēc tam, kad beidzies viņu uzturēšanās laiks bērnu namā vai audžuģimenē un ja viņiem nav iespējams iemitināties agrākajā dzīvesvietā, kā arī repatrianti, kas no Latvijas izceļojuši līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams iemitināties telpā, kur viņi dzīvoja pirms izceļošanas. Un viss!
Katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas maznodrošināto personu kategorijas, kurām piešķirt dzīvokli. Šo jautājumu vislabāk varat noskaidrot savas pašvaldības dzīvokļu nodaļā.
Ko darīt tagad, ja jūs neuzņem citā dzīvokļa rindā? Situācija nav bezcerīga, un, iespējams, to var atrisināt saviem spēkiem. Pašlaik, kad daudzi brauc prom, ir pietiekami daudz brīvu dzīvokļu. Mazāk prestižos rajonos tos īpašnieki gatavi izīrēt pat bez peļņas, tikai par komunālo maksājumu summu. Ja ienākumi ir nelieli, varbūt ir vērts meklēt dzīvokli ar daļējām ērtībām. Varat īrēt ne tikai dzīvokli saimnieka mājā, bet arī privatizētu dzīvokli.
Ja ir aīres līgums, jums kā trūcīgai ģimenei iespējams saņemt pašvaldības palīdzību. Ja jums ar meitu pēc īres un komunālo maksājumu nomaksas pāri paliek mazāk nekā garantētais iztikas minimums (abām kopā – 80 lati), starpību kompensēs pašvaldība. Garantētais iztikas minimums pašlaik ir darbspējīgam cilvēkam – 40 lati, bērnam – 45 lati, pensionāram vai invalīdam – 90 lati mēnesī. Jāņem vērā, ka īres un komunālo maksājumu aprēķinam, ko kompensē pašvaldība, ir platības ierobežojums – vienam cilvēkam – 32 m2, katram nākamajam – vēl papildus 18m2. Ja vēlas dzīvot lielākā dzīvoklī, par platības starpību jāmaksā pašiem.
Iesakām aiziet uz savas pašvaldības sociālo nodaļu un noskaidrot, kādu vēl palīdzību varat saņemt kā trūcīga ģimene.
Svarīgi Likums “Par dzīvojamo telpu īri” aizsargā maznodrošinātos pensionārus un invalīdus, kā arī maznodrošinātas ģimenes ar bērniem. Kaut arī ir stājies spēkā tiesas lēmums par izlikšanu, viņus nedrīkst izlikt par īres parādiem, kamēr pašvaldība nav ierādījusi citu dzīvojamo telpu! |
