Pašvaldības jūtas aizmirstas krīzes laikā 0
“Liela atbildības zona – pašvaldības – ir palikusi ārpus radariem,” Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē pirmdien sacīja Viktors Valainis (ZZS), kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Komisija aicinās premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) vadīto Krīzes vadības padomi uz tās sēdēm uzaicināt arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi, kā arī nodrošināt ar informāciju pašvaldību civilās aizsardzības komisijas par rīcību koronavīrusa “Covid-19” izraisītās ārkārtējās situācijas laikā.
Tagad pašvaldībām lielākoties esot pieejama tikai ar mediju starpniecību izplatītā informācija un neesot skaidrs, kā rīkoties daudzās situācijās, secināja deputāti.
Tāpēc novadi un pilsētas darbojoties katra pēc saviem ieskatiem.
Vienlaikus esot svarīgi, lai valdība no vietējiem līderiem iegūst informāciju par situāciju pašvaldībās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (“AP”) informēja deputātus, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) ir nosūtījis vēstuli visām pašvaldībām, aicinot ievērot valdībā pieņemtos un Saeimā apstiprinātos noteikumus par rīcību krīzes laikā, kā arī norādījis tālruņa numurus, pa kuriem var zvanīt un uzdot neskaidros jautājumus.
Var arī rakstīt uz VARAM mājas lapā norādīto e-pasta adresi: [email protected]. VARAM valsts sekretāra vietniece Elita Turka papildināja, ka ministrija ir sākusi visu pašvaldību apzvanīšanu. Līdz komisijas sēdei pirmdien bija apzinātas 48 no 119 pašvaldībām, bet tikai vienā no tām neesot bijusi zināma informācija par to, kā rīkoties šajā laikā.
“Līdz vakardienai pašvaldības nebija saņēmušas nekādu informāciju, tāpēc tās rīkojas ļoti dažādi. Vieni ir sasaukuši civilās aizsardzības komisijas sēdes, citi neiekasēs soda naudu par komunālo pakalpojumu maksas kavējumiem, bet citi nedara neko,” Saeimas ārkārtas sēdē pirmdien no rīta sacīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”). Viņa pēc tam sasauca komisijas sēdi, uz to uzaicinot Latvijas Pašvaldību savienības vadību un VARAM pārstāvjus.
Komisijas sēdē I. Goldberga arī rosināja sarunu par pašvaldību ierobežotajām iespējām iegūt informāciju, vai to teritorijā ir personas, kurām konstatēts koronavīruss.
Ir pašvaldības, kuras atradušas resursus, lai dezinficētu māju kāpņu telpas, bet, ja izrādīsies, ka to teritorijā nav inficēto personu, tad vietvaru var sodīt par nelietderīgu pašvaldību finanšu līdzekļu izlietošanu. Savukārt tur, kur šādus piesardzības pasākumus vajadzētu veikt, nezināšanas dēļ un resursu taupības nolūkā domes to nedarot.
Plešs, kurš pārstāvēja VARAM, sacīja, ka nebūtu lietderīgi kartē atzīmēt konkrētus pagastus un pilsētas, jo Krīzes vadības padomes noteiktie ierobežojumi, kas nosaka arī sociālo distancēšanos, ir jāievēro visā Latvijā. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš teica: “Vistrakākais ir, ka pie mājas durvīm parādās paziņojums, ka ēkā atrodas inficēts cilvēks. Pašvaldībās ir civilās aizsardzības komisiju kontaktpersonas, kurām būtu jāsaņem arī tāda informācija, kas nav pieejama plašai sabiedrībai, bet būtu jāzina pašvaldībā.”
Pašvaldības sagaida no katra ministra konkrētu rīcības plānu par to, kas katrā jomā vietvarām ir jādara.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis piedāvāja rīkot videokonferences ar ministriem, kuras tiešraidē varētu vērot LPS mājas lapā. Tāda jau ir notikusi ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, bet lielā apmeklētāju skaita dēļ tiešraide esot nobrukusi, atzina G. Kaminskis. Interesentiem pēc tam bija pieejams konferences ieraksts.
Lielās pilsētas katra ir noteikusi savu kārtību, kā rīkoties krīzes laikā, informēja V. Valainis. Viņš minēja atšķirīgo pieeju sabiedriskā transporta organizēšanā – Jelgavā un Rīgā ir norobežota autobusu vadītāja kabīne, lai pasargātu šoferus. Vieni dezinficē autobusus ik pēc noteikta laika, bet citā pilsētā varbūt to nedarot. Viņaprāt, būtu labi pašvaldībā sniegt konkrētu informāciju, kā šajā laikā tiek organizēts sabiedriskais transports, pašvaldību policijas darbs.
I. Goldberga piebilda, ka vietējie līderi arī nezina, piemēram, kā organizēt tirgus darbību, kas nekur neesot regulēts.
Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) uzskata, ka pašvaldībām arī vajadzētu informēt iedzīvotājus, ka par noteikumu pārkāpšanu draud atbildība, ko daudzi nemaz nezinot. LPS priekšsēdis G. Kaminskis pieminēja pašvaldību informatīvo izdevumu pieaugošo nozīmi, bet tās ir atteikušās no izdevumiem krievu valodā, kas nozīmē, ka daļu iedzīvotāju šī informācija varētu nesasniegt. R. Ločmele-Luņova nosauca vairākus normatīvus, kas ļauj lietot svešvalodu, ja nepieciešams sniegt informāciju, kas saistīta ar epidēmiju.
