Pašvaldību “nulltais” līmenis – spriedzes mazināšanai 1
Valdību veidojošās partijas ir vienojušās Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā iesniegt tikai tos priekšlikumus, kas ir saskaņoti visu piecu koalīcijas partiju starpā. Pašvaldībās plašāk pārstāvētās “Jaunās Vienotības” (“JV”) un Nacionālās apvienības (NA) vadības jau tikušās ar savu politisko spēku vietējiem līderiem, lai noskaidrotu viņu viedokli.
Abās tikšanās reizēs ir izteikts atbalsts Rūjienas un Naukšēnu iekļaušanai Valmieras, nevis Valkas novadā, tam kā pierobežas pašvaldībai nosakot īpašu statusu.
Nacionālā apvienība vēl centīsies panākt Saulkrastu novada izveidošanu, kas nozīmētu izmaiņas Limbažu novada teritorijā, no kura vēlas nodalīt Skulti un Vidrižus, bet no Salacgrīvas novada – Liepupes pagastu. Abas pašvaldības iebilst pret tās pagastu pievienošanu Saulkrastiem.
Taču kā vienā, tā otrā diskusijā uzsvars ir bijis ne tik daudz uz kartes pārzīmēšanu, cik uz nepieciešamību veidot trīs līmeņu vietējās pārvaldes sistēmu, kurā ir reģionu un novadu pašvaldības, kā arī tā saucamais “nulltais” līmenis pagastos un pilsētās – tajos lēmumu pieņemšanu varētu uzticēt iedzīvotāju izraudzītai padomei.
Tādu ideju, kas nav paredzēta valdības piedāvātajā likumprojektā, Nacionālās apvienības tikšanās reizē ir prezentējis Jānis Dombrava (NA), kurš “Latvijas Avīzei” to apstiprināja.
Taču detalizētāk nevēlējās tās saturu atklāt, jo NA piedāvājumu par pašvaldību reformu paredzēts prezentēt tikai partijas kongresā sestdien.
J. Dombrava atzina, ka arī pagastus varētu pārvaldīt vēlēta institūcija, kas lemtu par vietējās dzīves jautājumiem. Ar šo priekšlikumu NA, visticamāk, vēlas mazināt spriedzi pret reformu noskaņotajos nelielajos novados, kurus vada arī NA biedri.
Ogre atbalsta, Rundāle – ne
Priekšlikumi jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam ir jāiesniedz līdz šā gada 18. decembrim, tāpēc Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” pirms tam konsultējās ar saviem pašvaldību vadītājiem. “JV” novadu pārstāvju priekšlikumus uzklausīja arī premjers Krišjānis Kariņš.
“JV” pašvaldību vadītāju vairākums atbalsta reformas nepieciešamību, bet Nacionālajā apvienībā piekrišanu tai ir izteikusi tikai Smiltenes un Ogres novadu vadība – tie abi ir potenciālie attīstības centri, taču vairāki NA biedri vada arī nelielos novadus, kuri reformai pretojas.
Rundāles novada priekšsēdis Aivars Okmanis (NA) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka dome ir informējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī atbildīgo Saeimas komisiju, ka pašvaldības iedzīvotāju izteikts vairākums – 96% no 973 aptaujātajiem – ir pret tās iekļaušanu Bauskas novadā. Ja tas tiks izdarīts pret novada gribu, tad “mēs izmantosim visas iespējas, ieskaitot vēršanos Satversmes tiesā”, norādīja A. Okmanis.
Viņš atzina, ka tā saucamais “nulltais līmenis,” ievēlot arī pagastu pārvaldi, nodrošinātu lielāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldības dzīvē.
Taču vienlaikus esot nepieciešama arī saruna par reģionālo līmeni, kam, viņaprāt, arī vajadzētu būt vēlētam. Tādu iespēju vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) jau ir noraidījis. Jaunjelgavas novada priekšsēdis Guntis Libeks (ievēlēts no “Vienotības”, tagad NA) “LA” atzina, ka NA piedāvājums varētu atvieglot reformas īstenošanu, jo “tad tā jau iegūst saturu un par to ir vērts diskutēt”.
Saeimas deputātei Ilzei Indriksonei (NA), kura iepriekš strādāja Talsu novada domē, ideja par trīs pakāpju pārvaldi ir pieņemama.
“Tas ir veids, kā lielos novados mazo pagastu iedzīvotājus var iesaistīt pašvaldības dzīvē,” “LA” atzina I. Indriksone.
Viņas ieskatā, pagastos ir aktīvi cilvēki, kurus iedzīvotāji varētu ievēlēt padomē, kura darbotos kā konsultatīva institūcija, kas iesaistītos lēmumu pieņemšanā, piemēram, par laternu izvietošanu ielās vai bērnu laukuma izveidi. Vietējā kopiena varētu lemt par noteiktas budžeta daļas izlietošanu, jo uz vietas labāk esot redzams, kur lietderīgāk finansējumu izmantot.
Reģionu līmeni I. Indriksone redz kā pašvaldību un valsts sadarbības modeli. Tagad plānošanas reģionu Attīstības padomi veido tikai reģiona pašvaldību vadītāji, bet tajā vajadzētu būt arī valsts pārstāvjiem.
“Vienotība” būs Pūces balsts
Līdzīgas idejas tāpat izskanējušas “JV” rīkotajā tikšanās reizē, kurā piedalījās arī nelielā Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins. Viņš arī esot aicinājis partijas vadību domāt par “nullto” līmeni, lai “pagastu iedzīvotāji noticētu, ka novads netiek likvidēts, un viņiem būs iespēja iesaistīties pašvaldības dzīvē”. Līgatni kopā ar vēl sešiem novadiem plānots iekļaut Cēsu novadā.
Tiesa, pašvaldībā rīkotajā aptaujā, kurā reformu atbalstīja 54% aptaujāto, no tiem 66% izteikuši vēlēšanos iekļauties Siguldas novadā.
Taču Līgatnes vadība jau iesaistījusies sarunās ar pārējām bijušā Cēsu rajona pašvaldībām par kopīga novada veidošanu, kā to piedāvā VARAM. Izņēmums ir Rauna, kas iezīmēta Smiltenes novadā.
“Mēs darbojamies ar domu, ka esam pie Cēsīm, jo laika vairs nav daudz. Sapratām, ka visu novadu pārstāvjiem katru nedēļu jāsanāk kopā, lai vienotos par reformas plānu. Tik lielā pašvaldībā nebūs viegli tikt skaidrībā par visām autonomajām funkcijām, piemēram, kā notiks dzīvojamo māju apsaimniekošana,” skaidroja A. Šteins.
Svarīgi esot atrisināt arī jautājumu par sociālajām garantijām darbiniekiem, kuri zaudēs darbu reformas rezultātā.
Viņaprāt, ir jāskatās Igaunijas pieredze, kur “bija valsts finansēts sociālais spilvens un tad reforma notiek”. “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis redzot, ka tagad novados, kuru politiskā vadība pretojas reformai, tā iebiedējot savus darbiniekus, ka viņi zaudēs darbu. “Tāpēc sociālo garantiju programma ir viena no svarīgajām tēmām, par kuru skaidrībai ir jābūt jau tagad, lai cilvēki netiek izmantoti politiskajās spēlēs,” uzskata A. Latkovskis. Premjers tikšanās laikā gan esot solījis tai finansējumu tikai 2022. gadā.
“JV” koalīcijā ir galvenais “Attīstībai/Par” sabiedrotais jautājumā par pašvaldību reformu. To atzina arī bijušais Saeimas deputāts Juris Šulcs, kurš pārstāv reģionālo partiju “Tukuma pilsētai un novadam”. Lielais Tukuma novads, kuram tagad plāno pievienot vēl vairākas pašvaldības, tika izveidots jau 2009. gadā.
“Mēs tam esam izgājuši cauri un uzskatām, ka pašvaldība ir kļuvusi spēcīgāka un pagasti ir ieguvēji, jo tajos tika veikti ieguldījumi,” atceras J. Šulcs, Tukums finansiāli toreiz zaudējis, ar ko tagad esot jārēķinās arī reģionālās attīstības centriem, taču uz reformu, viņaprāt, jāskatās no valsts interešu viedokļa.
