Pašvaldību reformu vīrusa dēļ neatcels 0
Laikā, kad valstī ir jārisina ar koronavīrusa izplatības ierobežošanu saistīti jautājumi, Saeimai nevajadzētu lemt par tādiem likumprojektiem kā, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma, intervijā Latvijas Radio nedēļas sākumā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Līdzīgu viedokli vēl pirms Saeimas deputātu nonākšanas pašizolācijā, no kuras politiķi varēs iznākt 31. martā, “Latvijas Avīzei” izteica arī opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) šonedēļ tomēr vēl nebija zaudējis cerības, ka pēc Lieldienām komisija varēs atsākt darbu un izskatīt uz trešo lasījumu saņemtos priekšlikumus, kuru iesniegšanas termiņš beidzas piektdien.
Tikai pirms 20 dienām – 5. martā –, kad Saeima sāka izskatīt uz otro lasījumu iesniegtos vairāk nekā 300 priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, reformas pretinieki daudzviet Latvijā rīkoja protesta akcijas ar smago tehniku, solot tās turpināt.
Tagad jau to būtu grūti iztēloties.
Reformas likumu Saeima skatīja sešas dienas, bet pēdējā – 13. martā –, kad valstī jau bija izsludināta ārkārtējā situācija, deputāti atsauca vēl neizskatītos priekšlikumus un pieņēma likumu otrajā lasījumā.
Koalīcija ar opozīciju vienojās, ka likuma sagatavošanā uz galīgo lasījumu opozīciju – Zaļo un zemnieku savienību un “Saskaņu” – iesaistīs arī neformālajās sarunās par atsevišķu novadu robežām.
Taču, pēc Viktora Valaiņa domām, šis ir ļoti nepiemērots brīdis reformas apspriešanai arī tāpēc, ka pašvaldībām tagad ir pavisam citas problēmas.
Ar katru dienu atklājas jauni uzdevumi, kas ir uz pilsētu un novadu pleciem, sākot ar bērnu ēdināšanu, palīdzību senioriem un beidzot ar palīdzību cilvēkiem, kuri atgriezušies no ārvalstīm. Vietvarām ir jāorganizē sabiedriskais transports un jāmeklē pašaizsardzības līdzekļi, turpināja uzskaitīt politiķis.
Pašvaldību reforma prasa nopietnas diskusijas, uz kurām tagad neesot iespējams fokusēties. Turklāt paies laiks, kamēr pašvaldības pārvarēs krīzes radītās sekas, tāpēc nevar no tām prasīt vēl reformas plānu sagatavošanu, kam nepieciešami arī papildu izdevumi, uzskata V. Valainis.
Viņš atzina, ka tagad arī ir grūti sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus likumam, kurus deputāts rakstīja konsultācijās ar pašvaldībām, bet pašlaik tām nav laika domāt par kaut ko tādu, jo visi spēki jāvelta krīzes novēršanai. Viņaprāt, šis laiks arī atklāšot, ka krīzes apstākļos nelielie novadi pat parāda lielāku rīcībspēju, jo var apzināt situāciju savā novadā, ko lielā teritorijā ir grūtāk izdarīt.
Pretējos uzskatos ir atbildīgās komisijas priekšsēdētājs A. T. Plešs, kurš uzskata, ka ārkārtējā situācijā pašvaldības ar lielāku kapacitāti var labāk reaģēt un organizēt savu darbu. Tāpēc reforma noteikti ir jāīsteno.
Viņš bija apņēmības pilns pabeigt šo darbu un sagatavot likumu pieņemšanai, pat ja nāksies strādāt īpašā režīmā un attālināti, jo visas pašvaldības komisija jau esot uzklausījusi.
Tām esot bijusi iespēja izteikt savu viedokli, tāpēc vietvaras uz komisijas sēdēm varot arī neaicināt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis “LA” sacīja, ka ministrija visu no savas puses esot izdarījusi un tagad lēmums jāpieņem Saeimai. Taču, viņaprāt, reforma ir jāvirza uz priekšu – ja ne aprīlī, tad maijā.
Tagad vēl neviens nevarot prognozēt, cik ilgi krīze saglabāsies.
“Taču palikt pie vecās pašvaldību sistēmas būtu ļoti neefektīvi, jo novadi ir ļoti dažādi,” teica M. Lasmanis. Viņš arī norādīja, ka reformas īstenošanai nepieciešamais finansējums – astoņi miljoni eiro – esot samērā neliels un tas budžetā jau esot paredzēts. Tā ir nauda, kas domāta pašvaldību dotācijām, reformas plānu un teritoriālo plānojumu sagatavošanai, kā arī administratīvo izdevumu segšanai.
