“Jutu, ka varu!” Latvijas labāko slēpotāju Patrīciju Eiduku mājās sagaida ar torti, puķēm un “Mežezeru” 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš Latvija atguva brīvību, distanču slēpošanā mums ir bijušas divas zvaigznes. Pirmā – vietalvietis Jānis Hermanis, lauksaimnieks, kurš piedalījās trīs olimpiskajās spēlēs, sabiedrības uzmanību piesaistot nevis ar rezultātiem, bet savu stāstu, kā vienkāršam puisim no laukiem tikt līdz olimpiādei.
Otrā zvaigzne uzmirdzējusi pēdējos gados, lēnām kļūstot arvien spožākai un spilgtākai, bet ne tuvu vēl netuvojoties savam zenītam, jo viss tikai priekšā.
Divdesmit gadus vecā Patrīcija Eiduka no Vecbebriem (tie atrodas netālu no Vietalvas!) ir veikusi jaunus ierakstus Latvijas distanču slēpošanas vēsturē, kurus tuvākajā laikā pārspēt varēs tikai viņa pati. Eidukai jau tagad pieder labākais Latvijas distanču slēpotāju sasniegums olimpiskajās spēlēs (2018. gadā Phjončhanā).
Svētdien beidzās prestižais “Tour de Ski” slēpošanas seriāls, kurā Patrīcija kopvērtējumā ieņēma augsto 24. vietu, bet pēdējā (devītajā) posmā, kurā bija jāslēpo ļoti stāvā kalnā (finišā 30% kāpums), viņa bija desmitā.
Jāpiebilst, ka “Tour de Ski” ir kā “Tour de France” riteņbraukšanā, sportistiem izturot un pārvarot milzīgas slodzes. Eiduka, kura otro gadu trenējas leģendārās poļu slēpotājas Justīnas Kovaļčikas treniņu grupā, ir pirmā no Baltijas valstu pārstāvēm, kas slavenākajās slēpošanas daudzdienās tikusi starp labākajām 30 dalībniecēm.
Patrīcija pēc “Tour de Ski” jau atgriezusies dzimtenē, šonedēļ izbaudot nosacītu atpūtu. Otrdien, 12.janvārī, viņa gan bija slēpošanas trasē Madonā. Pati neslēpoja, bet atbalstīja brāli, kuram kontrolsacensības vietējā līmenī.
Eiduku ģimenē, kurā ir septiņi bērni, slēpošana ir visa dzīve.
Patrīcija līdz šim tikusi visaugstāk, par ko prieks visai ģimenei, mājās meitu un māsu sagaidot ar torti, puķēm un “Mežezera” šampanieti.
Patrīcija Eiduka: Šobrīd fiziskās sajūtas nav tās sliktākās, bet trenere Justīna Kovaļčika mani jau brīdināja, ka organisms ir pielāgojies slodzei un gatavs turpināt. Tā arī jūtos, ka varu vēl, bet šobrīd svarīgi ir sajūtās neklausīties, galvenais atjaunoties. Jāatsāk maksimāli lēnām, pakāpeniska atjaunošanās, neko nesasteidzot. Šajās divās dienās uz slēpēm neesmu kāpusi, bet vakar biju līdzi brālim uz kontrolsacensībām Madonā. Atbalstīju un palīdzēju viņam.
Kurš bija tas grūtākais brīdis to desmit dienu laikā?
Toblahā, klasiskajā distancē iedzīšanā. Tad nebija tās labākās sajūtas, tomēr mēs pēc katra posma sekojām līdzi tam, kā jūtos, un pieņēmām lēmumu. Jau pirms seriāla bija cerība, ka varētu tikt līdz beigām, bet pārliecības nebija.
Mani ļoti iedrošināja trenere, tā bija viņas iniciatīva, un es arī jutos, ka varu. Mums ir izveidojušās ļoti labas attiecības ar Kovaļčiku, prieks, ka viņa nešķiro – latviete vai poliete. Palīdz, sniedz padomus, tādā ziņā ļoti laba sadarbība. Viņa ir stingra un prasīga trenere, man patīk. Viņas grupā esam astoņas meitenes, “Tour de Ski” startējām četras, līdz galam tikām divas.
Tagad par patīkamajām emocijām. Vai tas bija pēdējais posms un desmitā vieta tūres grūtākajā posmā?
Noteikti, gan izcīnītās vietas ziņā, gan sajūtās. Man jau bija neliela pieredze slēpot tik stāvā kalnā. Kad biju maziņa, šķiet 13 gados, aizbraucām uz sacensībām Igaunijā. Tur bija līdzīgi, aplis, un tad jāslēpo augšā kalnu slēpošanas trasē. Lai gan tāda pieredze kā svētdien man līdz šim nav bijusi. Prieks, ka man izdevās, turklāt man pašai ļoti patika sajūtas.
Kāda bija sadzīve seriāla laikā? Dzīvojāt kopā “burbulī” vai katra komanda atsevišķi?
Katra komanda atsevišķi savā viesnīcā, bet nosacītā “burbulī”, jo tikai trase un viesnīca. Sacensību laikā Covid-19 testus vajadzēja nodot trīs reizes, pārbraucot uz jaunu vietu. Nekam citam jau laika neatlika, tikai pagūt atjaunoties.
Kad tev atsāksies treniņi?
Nākamnedēļ, jo tad jau būšu Itālijā. Pirms tam pa mierīgo paslēpošu Latvijā. Toblahā sāksies treniņnometne, kur sākšu gatavoties pasaules U-23 čempionātam, bet pēc tam sekos pieaugušo pasaules čempionāts. Līdz tam citas sacensības nav plānotas, tikai kontroltreniņi, jo “Tour de Ski” ir iedevis tādu “iekšu”, ka sacensības līdz februāra sākumam nav vajadzīgas.
Eiduks: Sadarbība ar Kovaļčiku ir devusi augļus
Ingus Eiduks, Patrīcijas tētis un treneris: “Mēs īsti negaidījām, ka galarezultāts būs tik labs. Zinājām, ka Patrīcija ir labā sportiskā formā, bet tik daudz startu pēc kārtas tādā līmenī nekad viņai nebija bijis. Trenere Kovaļčika viņu iedrošināja, teica, ka viss būs kārtībā. Patrīcija viņai daudz uzticējās, bet galvenais, bija pašas sajūtas.
Viņa jutās labi, gāja līdz galam. Pēdējā posmā, kas bija kalnā, zināju, ka viss viņai sanāks.
Sacensību laikā baidījāmies, ka var pārvērtēt savu pašsajūtu, bet viss izdevās. Ar Kovaļčiku viņa strādā otro gadu, un progress ir acīmredzams. Jāsaprot arī tas, ka Patrīcija jau bija sasniegusi labu līmeni, jo, ja tāda nebūtu, viņa Kovaļčikas komandā nemaz neiekļautos. Pirms tam viņa trenējās igauņu komandā, arī bija labi apstākļi, bet tur nebija nevienas meitenes, tikai vīri. Man ir liels prieks par to, ka esam spēruši nākamo soli uz priekšu.”
