Franks Gordons: “Pēcpadomju” turneja 0
Tagad jau sāk atzīmēties ģeopolitiskās pēdas, ko ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo atstājis savā ātrgaitas turnejā, triju dienu laikā apmeklējot četras valstis tā dēvētajā pēcpadomju telpā – Ukainu, Baltkrieviju, Kazahstānu un Uzbekistānu. Ne velti putiniskās Krievijas propagandā lielākais “bubulis” jeb ļaunuma perēklis nav Vašingtonas Baltais nams, bet bieži piesauktais “gosdep” – ASV Valsts departaments, ko vada Maiks Pompeo.
Sarunās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un šīs valsts ārlietu un aizsardzības ministriem Pompeo uzsvēra, ka ASV turpinās visnotaļ atbalstīt Ukrainu tās ceļā uz NATO un Eiropas Savienību un ka sankcijas pret Krieviju saglabāsies, kamēr netiks atjaunots Ukrainas teritoriālais veselums.
Pompeo mudināja Ukrainas valdību intensīvāk apkarot korupciju un radīt labvēlīgākus apstākļus investīcijām. Zelenskis šajā jautājumā piekrita ASV ārpolitikas vadītājam un aicināja amerikāņu uzņēmējus veikt ieguldījumus Ukrainas infrastruktūrā.
Uzzinot, ka Pompeo grasās 1. februārī ierasties Minskā, lai tiktos ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins oficiāli ielūdza Lukašenko no 31. janvāra līdz 5. februārim “būt viņa gaidītam viesim” Sočos – Putina “ziemas rezidencē”, lai “kopā paslēpotu” (!) un aprunātos. Putina gājiens bija diplomātiski ģeniāls, bet Lukašenko šīs dilemmas priekšā apliecināja valstsvīra stāju un spiedienam nepadevās: viņš pieklājīgi palūdza tikšanos atlikt.
Labi zinot, cik ļoti sarežģījušās Baltkrievijas attiecības ar “brālīgo” Krieviju naftas un gāzes piegādes cenu dēļ, Pompeo apsolīja: Savienotās Valstis tagad masveidā eksportē naftu un ir gatavas “simtprocentīgi apmierināt Baltkrievijas vajadzības”, sūtot tankerus ar naftu uz Odesu, lai tad caur Ukrainu to piegādātu. Tā, teica Pompeo, “mēs palīdzam Baltkrievijai kļūt par suverēnu valsti”. Viesis un namatēvs saprata viens otru…
Varbūt, lai pasargātu Putina nervus, Pompeo pasteidzas apliecināt: “Mēs nelūdzam Minsku izvēlēties starp mums un Maskavu. Vašingtona ar izpratni vērtē Krievijas un Baltkrievijas sadarbību.” Jābūt taču labam diplomātam!
Kazahstānā Pompeo tikās ar tās prezidentu Kasimžomartu Tokajevu un aicināja šīs valsts biznesmeņus “paplašināt draudzību ar amerikāņiem”. Viņš tikās arī ar Kazahstānas Drošības padomes priekšsēdi, “nācijas līderi” Nursultanu Nazarbajevu. Tāds tur ir savdabīgs varas sadalījums. Prezidents Tokajevs lika saprast, ka ar prieku uzņemtu Kazahstānā ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Taškentā Pompeo pozitīvi novērtēja reformas, kuras uzsācis Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs, kurš atrodas pie varas pēc ilggadējā prezidenta, stingri autoritārā Islama Karimova nāves. Krievija pašlaik piedāvā Uzbekistānai novērotāja statusu “Eirāzijas ekonomiskajā savienībā”, un Pompeo ieteica, pirms piekrist tam, iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Lielās pretstāves ietvaros Pompeo ātrgaitas turneja bija Rietumiem labvēlīga, īpaši sarunas Minskā.
