Pēdējā gada laikā depozītu noguldījumu likmes samazinājušās par 30–35% 0
Pēdējā gada laikā depozītu noguldījumu likmes samazinājušās par 30–35%, liecina salīdzināšanas portāla “Gudriem.lv” pētījums. Banku eksperti prognozē, ka šogad nestabilās situācijas dēļ Eiropā un pasaulē depozītu likmes turpinās kristies līdz pat 1% gadā. Vispieprasītākie ir ātrais depozīts un krājkonts, taču pagājušā gada beigu banku sistēmas nestabilitātes dēļ pieaudzis pieprasījums arī pēc parastiem norēķinu kontiem.
“Gudriem.lv” pētījums liecina, ka latu depozītu ienesīguma kritums turpinās jau trešo gadu. Pirms diviem gadiem bankas piedāvāja ieguldījumus latos ar ienesīgumu 8–12% gadā (uz 12 mēnešiem), pirms gada latu depozītu ienesīgums bija 5,5% gadā, bet šogad janvārī visaugstākā latu noguldījumu likme bija 3,5% gadā.
Portāla “Gudriem.lv” aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka arī nākotnē depozītu likmju augšanai nav pamata. “Pēc rudenī notikušā “Latvijas Krājbankas” bankrota tirgū tika piefiksēts neliels ienesīguma likmju pieaugums, taču gaidāms, ka tuvākajā laikā likmes atgriezīsies 2011.gada oktobra līmenī. Latu noguldījumu likmes šogad gaidāmas 1% ietvaros, bet īstermiņa depozītu likmes var pat nokristies zem 1%,” informēja “SEB Wealh management” valdes loceklis Jānis Rozenfelds.
Zemais depozītu ienesīgums radījis situāciju, ka banku klienti dod priekšroku naudas glabāšanai norēķinu kontos. “Ja ekonomikā nenotiks pamatīgas negatīvas izmaiņas, tad depozītu likmes saglabāsies iepriekšējā zemajā līmenī. Mēs redzam, ka bankas klientiem pašlaik psiholoģiski svarīga ir elastīga viņu kontu pārvaldība, tāpēc parasto norēķinu kontu popularitāte tikai augs. Tā paša iemesla dēļ pazemināsies ilgstošo depozītu pieprasījums un pats populārākais depozīts turpmāk būs ar 6–12 mēnešu termiņu,” pastāstīja bankas “Citadele” valdes loceklis Guntis Beļavskis.
Pētījums liecina, ka eiro depozītu prognozes ir vēl nelabvēlīgākas. Neskatoties uz mazāk jutīgu eiro depozītu ienesīguma samazināšanos (15–20% gada laikā), šogad eksperti saskata lielus likmju krituma riskus.
Pēc Rozenfelda teiktā, centrālās bankas jau gandrīz ir izsmēlušas iespējas vēl vairāk samazināt noguldījumu procentu likmes. “Ņemot vērā prognozēto Eiropas ekonomikas recesiju 2012.gadā, procentu likmes, visticamāk, vēl kādu laiku paliks zemas. Turklāt gada laikā Eiropas Centrālā banka (ECB) var likmi vēl nedaudz samazināt,” prognozēja Rozenfelds.
“Swedbank” investīciju produktu nodaļas vadītājs Reinis Jansons arī uzskata, ka nestabilitāte Eiropā būs galvenais arguments par labu zemām procentu likmēm. “Zemāka likme par 1% ECB vēsturē vēl nav bijusi, taču izslēgt šādu iespēju nedrīkst. No otras puses, ja augs noguldītāju neuzticība Eiropas finanšu sektoram, procentu likmes var augt,” klāstīja Rozenfelds.
Banku esperti norāda vēl kādu tendenci – aizvien populārāki kļūst tā saucamie strukturālie depozīti, kuru ienesīgums ir piesiets dažādiem finanšu aktīviem. Pēc baņķieru novērojumiem, šādus depozītus biežāk atver vīrieši. “Taču kopumā noguldījumus biežāk veido sievietes, kuras dominē gandrīz visos depozītu veidos. 85% ātro depozītu atvērušas tieši sievietes. Liela sieviešu aktivitāte vērojama arī krājkontu atvēršanā (58%). Vīrieši vairākumā (60%) ir tikai īstermiņa depozītu atvēršanā, kuru ilgums ir viena līdz 30 dienu,” informēja “SEB bankas” valdes locekle Ieva Tetere.
Portāls “Gudriem.lv” darbību sāka 2009.gadā. Tas ir neatkarīgs interneta resurss, kura lietotājiem ir iespēja patstāvīgi salīdzināt dažādu pakalpojumu un preču cenas.
