“Pēdējais brīdis” Francijai: situācija ar Covid-19 ir tik kritiska, ka ignorēt realitāti vairs nav iespējams 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francija šodien vai tuvākajās dienās sagaida valsts prezidenta Emanuela Makrona TV uzrunu, kurā, kā uzskata, prezidents paziņos par bargāku visvalsts mēroga ierobežojumu ieviešanu saistībā ar Covid-19.
Makrons izšķirsies par tiem negribot, taču dzīve piespiedusi valdību rīkoties.
Vispirms tas attiecas uz slimnīcu pārslodzi. Pirmdien Covid-19 pacientu skaits slimnīcu intensīvās terapijas palātās sasniedza 4974, tādējādi pārspējot pagājušā gada novembra vidū reģistrēto otrā viļņa rekordu – 4903 pacientus, kam nepieciešama intensīvā terapija.
Statistika slīd katastrofālā pirmā viļņa rekorda virzienā, kad 2020. gada pavasarī specializētās gultas bija nepieciešamas 7019 pacientiem.
Relatīvā brīvība
Francijas prezidents līdz šim pretojās jaunu, plašāku nekā līdz šim drošības pasākumu ieviešanai, aizrādot, ka pilsoņiem pēdējais gads tāpat bijis grūts, franči ir noguruši, un katra diena, ko tiem ļauj izbaudīt bez radikāliem aizliegumiem, ir kā “balva”.
Ierobežojumi pagaidām ir spēkā 19 no kopumā 96 kontinentālās Francijas departamentiem, jo saslimšanas intensitāte reģionos ļoti atšķiras.
Nabadzīgajā Parīzes Sendenī priekšpilsētā nedēļas sākumā īpatsvars ir 371 inficētais uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Finisteras departamentā Bretaņā tikai 85 slimnieki uz to pašu iedzīvotāju daudzumu.
Jau esošie ierobežojumi pārsvarā skar Parīzi un tās apkaimi – ap 21 miljonu cilvēku jeb trešdaļu visu valsts iedzīvotāju. Pastāvošie noteikumi rekomendē neapmeklēt radiniekus un strādāt attālināti.
Tomēr mājsēdes nav. Ļaudis var brīvi iziet iepirkties vai pastaigās. Tiesa, ne tālāk par 10 km no mājas.
Gandrīz visi veikali darbojas, un ļaudis var socializēties svaigā gaisā mazās grupās. Ceļošana starp departamentiem bez būtiska pamatojuma ir aizliegta.
Makrona un viņa domubiedru līdzšinējā pozīcija bijusi, ka vispārēji, plaši valsts mēroga ierobežojumi, tā saucamais “lokdauns”, ir pats galējais līdzeklis, bet līdz tam jāuztur līdzsvars starp epidemiologu diktētajiem soļiem un psiholoģiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apsvērumiem.
Tomēr mediji vēsta, ka spiediens uz Makronu aug kopš janvāra beigām. Bargus ierobežojumus pieprasa veselības jomas speciālisti, prezidenta padomnieki, arī paša partijas “Uz priekšu, Republika!” biedri. Protams, aug arī opozīcijas pārmetumi.
Slimnīcu, īpaši intensīvās terapijas, palātu piepildījums kļuvis tik kritisks, ka ignorēt realitāti vairs nav iespējams. Līdzīgā situācijā nonācis arī Francijas izglītības ministrs Žans Mišels Blankērs.
Pagaidām skolas, bērnudārzi Francijā vēl darbojas pat vīrusa smagi skartajos reģionos, kur jau pastāv ierobežojumi citās dzīves sfērās. Klases pāriet uz attālinātām mācībām tikai tad, ja kāds no bērniem saslimst, taču inficēto bērnu skaits šobrīd strauji aug un pārsniedz 20 tūkstošus.
Daudzi mediķi publiski ceļ trauksmi, ka slimības izplatība vairs nav kontrolējama.
Hipokrata zvērests
Izlasot svētdien publicēto Makrona interviju izdevumā “Journal du Dimanche”, novērotāji pamanījuši, ka arī Francijas prezidents nolēmis – pēdējais brīdis pienācis.
“Tuvākajās dienās mēs pārskatīsim ierobežojošo pasākumu efektivitāti un, ja būs nepieciešams, pielietosim citus. Šobrīd vēl nekas nav izlemts,” bildis prezidents.
Tajā pašā laikā vairāk nekā 40 Parīzes reģiona ārstu un slimnīcu vadītāju publiskojuši atklātu vēstuli, brīdinot par drīzu nepieciešamību ķerties pie Covid-19 pacientu šķirošanas, tas ir, intensīvās aprūpes gultu trūkuma apstākļos priekšroku dot tiem slimniekiem, kam lielākas iespējas izdzīvot.
“Nonākot stāvoklī, kas jūs nostāda katastrofu medicīnas situācijā, pārņem dusmu sajūta. Vēl 10–15 dienas vai trīs nedēļas, un slimība var mūs pārmākt,” telekanālam BFMTV neslēpa mediķis, kas pārstāv Parīzes universitātes slimnīcu tīklu “Assistance Publique–Hôpitaux de Paris”, lielāko slimnīcu sistēmu Eiropā.
Laikraksts “Le Figaro” nedēļas sākumā ziņoja, ka slimnīcās aizņemti 89% intensīvās terapijas gultasvietu un stacionārā veselības aprūpe atrodas uz iespēju robežas. Makrons agrāk vairākkārt atkārtojis, ka nekad nenostādīs mediķus pozīcijā, kas ir pretrunā Hipokrata zvērestam.
Francijas slimnīcās atrodas ap 28 tūkstošiem koronavīrusa skarto. Salīdzinājumam, pagājušā gada martā/aprīlī, kad saslimšana sasniedza virsotni, šis skaitlis bija 32 tūkstoši.
Aģentūra AFP vēsta, ka pēdējo septiņu dienu laikā Francijā ik dienu reģistrē vairāk nekā 37 tūkstošus jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu. Pieaugums ir par ceturtdaļu, ja salīdzina ar nedēļu pirms tam. Tendence ir tuvoties 50 tūkstošu robežai.
Sagaida, ka šī nedēļa piespiedīs Francijas vadību ķerties pie daudz radikālākas Covid-19 iegrožošanas stratēģijas.
Eksperti pieprasa, lai, pirmkārt, ierobežojumus attiecinātu uz visu valsti, varbūt pat slēgtu robežas to šķērsošanai bez īpašas vajadzības, Lieldienu brīvdienu apstākļos ieviestu iekšzemes ceļošanas aizliegumu arī no un uz tiem departamentiem, kur situācija ar saslimšanu pagaidām nav tik smaga.
Francija līdzīgi citām Eiropas Savienības valstīm izjūt akūtu vakcīnu trūkumu un lēš, ka stingrais režīms tamdēļ varētu palikt spēkā līdz aprīļa vidum. Tad tiks saņemts lielāks “Pfizer” potes sūtījums, kas, cerams, atvieglos saspringto situāciju slimnīcās.
