Pensiju plānu pārvaldnieki meklē drošas un pelnošas ieguldījumu iespējas ārvalstīs 0
Autors: Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs
Ar teju 3,6 miljardu eiro lielu kapitāla apjomu Latvijas pensiju otrais līmenis ir kļuvis par vienu no lielākajiem “investoriem” Baltijā un ir vērā ņemams ieguldītājs Eiropas mērogā.
Kopš šī pensiju kapitāla uzkrāšanas sākuma pirms 17 gadiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par Latvijas cilvēku uzkrātās naudas ieguldīšanu Latvijas ekonomikā.
Šobrīd ieguldījumos mūsu valstī no šī kapitāla nonāk aptuveni piektā daļa naudas (FKTK dati par šā gada pirmo pusgadu), kas ir ļoti vērtīga investīcija, taču šo apjomu būtu iespējams palielināt.
“Ābolu” daudz, pārstrādes jauda atpaliek
Diskutējot par pensiju otrā līmeņa naudas ieguldīšanu Latvijas uzņēmumos vai fondu tirgū, atslēgas vārds ir “mērogs”. Šī kapitāla mērogs šodien ir krietni pārsniedzis tās Latvijas ekonomikas daļas mērogu, kurā ieguldītājiem ir atļauts investēt un kurā ir vērts ieguldīt.
Tas gan nenozīmē, ka iespējas investēt Latvijā būtu izsmeltas. Mūsu valsts ekonomiku un pensiju kapitālā uzkrāto naudu varētu salīdzināt, teiksim, ar ābolu sulas gatavošanu – agrāk, kad salasījām dažus maisus ābolu, gandrīz tos visus varēja pārstrādāt mājās.
Šodien ābolus ved ar lielu kravas auto, un būtu vajadzīga neliela ražotne, jo ar sulu spiedi galā tikt vairs nevar.
Proti, ieguldījumu infrastruktūra Latvijā vairs nespēj akumulēt pat daļu no pensiju kapitālā uzkrātā, jo runa šodien ir par gandrīz 1,3 miljonu cilvēku veiktajām iemaksām. Tāpēc pensiju plānu pārvaldnieki meklē drošas un vienlaikus pelnošas ieguldījumu iespējas ārvalstīs.
Iegulda visā Baltijā
Vērtējot ieguldījumu iespēju dinamiku Latvijā, jāsecina, ka pēdējo gadu laikā biržā ir devušies vien pāris uzņēmumi; mūsu kaimiņos Lietuvā un Igaunijā aktivitāte ir bijusi krietni lielāka.
Ievērības cienīga sava apjoma dēļ bija Tallinas Ostas debija, – par tik lielu uzņēmumu startu Latvijas fondu tirgū pagaidām varam tikai sapņot.
Tā kā mūsu galvenais mērķis ir pēc iespējas lielāka (un tajā pašā laikā ilgtspējīga) peļņa mūsu pensiju plānu dalībniekiem, mēs ieguldām visā Baltijā. Esam iesaistījušies investīcijās gan riska kapitāla, gan nekustamo īpašumu jomā.
Tā ir alternatīva biržā reģistrētajiem ieguldījumiem, kas dod iespēju mūsu klientiem gan gūt labumu no ekonomiskās izaugsmes, gan arī veicina inovatīvu uzņēmumu attīstību, jo riska kapitāla fondi tālāk mūsu naudu iegulda uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu.
Ja ieguldījumus Baltijā analizējam sīkāk, nesenākie ir bijuši Lietuvas uzņēmos: obligāciju jomā tā ir “Maxima Grupe”, akcijās – plaša profila lauksaimniecības produkcijas (tai skaitā arī bioloģiskās) ražotājs “Auga Group”.
No Latvijas uzņēmumiem mūsu ieguldījumu “portfelī” ir gan “Altum”, gan “Latvenergo”, gan arī augsto tehnoloģiju uzņēmumā Hansa Matrix. Kopumā esam ieguldījuši 13 Baltijas uzņēmumu akcijās un sešu uzņēmumu obligācijās.
Caur dažādiem ieguldījumu fondiem, pensiju kapitāla nauda ir ieguldīta, piemēram, tirdzniecības centrā “Domina”, uzņēmumos “Pure Chocolate”, “Santa Monica Networks”, “DEAC”, “Pasta Stacija” un citos.
Valstij piederošo kapitālsabiedrību starts fondu tirgū
Augot ekonomikai, parādās aizvien jaunas iespējas investīcijām un tas attiecas arī uz ieguldījumiem Latvijā. Valstij ir iespējas dot zaļo gaismu šim procesam, ja tiktu veicināta lielu uzņēmumu ienākšanā biržā. Sākuma posmā tās varētu būt obligāciju emisijas, tad sekotu akciju kotācija.
Latvijā ir izveidota brīnišķīga biržas infrastruktūra, kas var kvalitatīvi operēt ar lielu uzņēmumu un darījumu skaitu, taču pagaidām tās noslodze ir labi ja par kādiem 25%.
Lielo valstij pilnībā un daļēji piederošo uzņēmumu starts fondu tirgū nozīmētu gan perspektīvas ieguldījumu iespējas pensiju kapitālam, gan jaunu attīstības posmu pašiem uzņēmumiem.
Jauna kapitāla piesaiste, apvienojumā ar sakārtotu un modernu pārvaldību, visticamāk, ļautu mūsu ekonomikas flagmaņiem izmantot efektivitātes rezerves un kāpinātu to konkurētspēju.
Otrs pensiju kapitāla pelnītspēju veicinošs faktors, kur būtu vajadzīga korekcija šīs jomas regulējumā, ir ieguldījumu iespējas riska kapitālā. Mēs labprāt redzētu augstākus ieguldīšanas limitus, – tas nenozīmē, ka ieguldīsim pārgalvīgāk, taču tas palielinātu labu ieguldījumu iespējas.
Latvijā katru gadu veidojas daudz lielisku uzņēmumu ar lielu attīstības potenciālu, kurus varētu attīstīt par pasaules mēroga uzņēmumiem arī ar pensiju kapitāla naudu.
Pagaidām mums šādas ieguldīšanas iespējas ir limitētas un daudzi no jaunuzņēmumiem savu zvaigžņu brīdi var piedzīvot ārvalstīs, tur kādā no attīstības stadijām saņemot kapitālu izaugsmei.
“Swedbank” pārrobežu pieredze un zināšanas ļauj mums ieguldīt ļoti dažādos tirgos un veidos, – mēs ieguldām aktīvi un gribam to darīt vairāk, plašāk. Gribam ieguldīt perspektīvos Latvijas uzņēmumos – sevi jau pierādījušos un tajos, kas dzimst tagad.
Politikas veidotājiem būtu jādomā par lielisku iespēju piesaistīt investīcijas tepat, no mūsu cilvēkiem. Daudzi no viņiem paši ir daļa no uzņēmumiem, kuros mēs labprāt ieguldītu un, sasniedzot pensijas vecumu, šo cilvēku ieguldījums savu uzņēmumu izaugsmē atgrieztos pie viņiem kā krietni lielāka pensija.
