Perijs: “Nord Stream 2” palielinās Krievijas ietekmi pār Eiropas ārpolitiku 0
ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs pirmdien vizītes Viļņā laikā brīdināja, ka gāzesvads “Nord Stream 2”, kas tiek būvēts Baltijas jūrā, palielinās Krievijas ietekmi pār Eiropas ārpolitiku.
“Tas palielinās Krievijas sviras pār Eiropas ārpolitiku un Eiropas ievainojamību pret piegāžu pārrāvumiem,” Perijs sacīja Lietuvas galvaspilsētā notiekošā enerģētikas forumā.
Viņaprāt, “Nord Stream” un Krieviju un Vāciju un Turciju savienojošais gāzesvads “TurkStream” “ļaus Maskavai līdz desmitgades beigām pārtraukt gāzes importu caur Ukrainu”.
“”Nord Stream 2″ būs liels trieciens Eiropas enerģētikas dažādībai un drošībai,” paziņoja Perijs.
Lai gan gāzesvada atbalstītāji uzstāj, ka tas ļaus samazināt gāzes cenas, Perijs pauda, ka tas sniegs Krievijai iespēju pakļaut savai gribai citas valstis.
“Gāzesvads kļūs par vienīgo piegāžu avotu no vienīgās valsts, kas piegādās gāzi pa šo vienu maršrutu un piegādes veidos tā, lai no tām atkarīgās valstis pakļautu Maskavas gribai,” klāstīja Perijs.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka ASV sašķidrinātā dabasgāze veicinātu Eiropas enerģētikas drošību.
ASV enerģētikas ministrs Viļņā arī solīja, ka viņa valsts meklēs iespējas stiprināt saikni ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm enerģētikas jomā.
Perijs paziņoja par plāniem šim mērķim izveidot četras darba grupas, un tās būtu atbildīgas par enerģētikas efektivitāti un atjaunojamiem resursiem, kodolenerģētiku, piegādes drošību un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Pēdējo no šīm grupām valdīs Lietuva.
Tāpat Perijs pauda plānus izveidot ekspertu komandas, kas palīdzētu valstīm noteikt trūkumus savās energosistēmās, tostarp kiberuzbrukumu riskus.
Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” vadītā “Nord Stream 2” būvniecība ir gandrīz pabeigta. Projektu finansē arī Vācijas kompānijas “Wintershall” un “Uniper”, Nīderlandes un Lielbritānijas “Shell”, Francijas “Engie” un Austrijas OMV.
Gāzesvadam pa Baltijas jūras dibenu jāsavieno Krievija ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju.
Šī gāzesvada būvniecība ir izraisījusi bažas par to, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Tāpat radušās bažas, ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no tranzīta piegādēm caur Ukrainu.
