Personīgi par kinovēsturi: “Anjēze par Vardā” 0
Viena no kolorītākajām kinorežisorēm sievietēm Anjēze Vardā devās daudzu stundu ceļojumā, lai runātu par pašas pieredzi. Atklādama savu dzīvesstāstu, attiecības ar apkārtējiem un, protams, filmas, viņa izveidojusi kinematogrāfisku pieminekli ne tikai savai karjerai.
Filma “Anjēze par Vardā” bija iekļauta arī Berlīnes kinofestivāla programmā, un dažus mēnešus vēlāk leģendārā Anjēze Vardā 90 gadu vecumā no šīs pasaules šķīrās. Viņa bija viena no pēdējām patiesi svarīgajām ne tikai Francijas pagājušā gadsimta vidus kino personībām, rotaļīga un ironiska, tik daudzu iedvesmotāja un arī Žaka Demī sieva.
Vienmēr cīnījusies par sievietes lomu un vietu mūsdienu sabiedrībā, viņa to darīja arī savās filmās,
īpaši piemeklēdama stāstus un līdz niansēm izplānodama to atspoguļošanu uz lielā ekrāna – mākslu, ko viņa pati atklāja pēc tam, kad jau bija apguvusi fotogrāfiju.
Daloties atmiņās, viņa joko, smejas un ironizē, pirms daudziem gadiem veidotās filmas iegūst jaunu elpu, jo Vardā atklāj daudz no aizkulišu notikumiem, un divas stundas lielā ekrāna laika paiet kā mirklis, novērtējot viņas talantu un milzīgo ieguldījumu.
“Anjēze par Vardā” vienlaikus ir gan pašas autores pašportrets, gan aizraujoša lekcija kino vēstures dzīlēs, un
Vardā nekļūst par bargu tiesnesi un vienīgo patiesības zinātāju –
viņas radošais gars liedz pat iedomāties par iespējamām robežām, aizliegumiem un neiespējamo. “Kino ir manas mājas,” viņa reiz atzina, un, darbojoties gan mākslas, gan dokumentālajā kino, parādīja, ka aiz durvīm, uz kurām rakstīts Anjēzes Vardā vārds, paveras nudien brīnumaina, pārsteigumu pilna pasaule.
“Anjēze par Vardā”/”Varda par Agnès”
Francija, 2019
No 10. janvāra “Splendid Palace”
