Kādas ir iespējamās attiecības starp tabakas lietošanu un Covid–19 pandēmiju? Pētera Apiņa atklātā vēstule Bondaram un Skridem 9
Pēteris Apinis

Foto: LETA

Raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs, žurnālu „Latvijas Ārsts” un „World Medical Journal” galvenais redaktors, Dr.med.H.c. Pēteris Apinis vērsies ar atklātu vēstuli pie deputātiem – Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Ārsts Pēteris Apinis vērsies pie bijušā sportista, veselīga dzīvesveida fana Mārtiņa Bondara un sava kolēģa, ārsta kardiologa Andra Skrides ar aicinājumu palielināt akcīzes nodokli cigaretēm par 10% (un paredz šādu nodokļa pieaugumu arī 2021. un 2022. gadā), kā arī novirzīt šos līdzekļus onkoloģisko slimnieku kompensējamo medikamentu finansēšanai.

Pēteris Apinis ir iepazinies ar deputātu iesniegumiem, kur itin daudz deputātu paredz akcīzes nodokļa straujāku celšanu tabakas izstrādājumiem un novirzīšanu veselības aprūpei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču Apinis saprot, ka politikā ir savi spēles noteikumi, un Mārtiņam Bondaram un Andrim Skridem būtu grūti atbalstīt viena vai otra deputāta priekšlikumu (īpaši jau opozīcijas), taču viņiem ir iespējams izstrādāt un atbalstīt Saeimas komisijas priekšlikumus. Tādēļ ārsta Pētera Apiņa aicinājums ir – izstrādāt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Līdzīgu priekšlikumu Apinis komisijām iesaka jautājumā par alkohola akcīzes nodokļa celšanu un līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpei.

Savu lūgumu paaugstināt akcīzes nodokli un līdzekļus novirzīt vēža slimnieku kompensējamajiem medikamentiem Pēteris Apinis vēstulē pamato ar skaitļiem un medicīnas atziņām.

Vēstule deputātiem nosūtīta e-pastā, jo Apinis nav pārliecināts, ka parasta vai ierakstīta vēstule deputātus varētu sasniegt Ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ. Tādēļ viņš vēstuli publicē arī portālā, un ir pārliecināts, ka tā deputātus sasniegs.

Vēstule Mārtiņam Bondaram un Andrim Skridem

Mārtiņam Bondaram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam,
Dr. med. Andrim Skridem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam

Godātais Bondara kungs!
Godātais Skrides kungs!

Rakstu Jums atklātu vēstuli e-pastā, jo neesmu pārliecināts, ka ierakstīta vēstule Jūs varētu sasniegt Ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ. Vēstuli publicēšu arī sociālajos tīklos un portālos, un esmu pārliecināts, ka tā Jūs sasniegs.

Pazīstu Jūs abus personīgi, un itin labi zinu, ka Jūs abi izprotat tiklab smēkēšanas nodarīto postu cilvēka veselībai, kā arī nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, jo īpaši, vēža slimnieku kompensējamo medikamentu apmaksai.

Reklāma
Reklāma

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šobrīd ir saņēmusi daudz priekšlikumu Budžeta likumā, ko Jums nāksies caurskatīt tuvākās nedēļas laikā. Daudz deputātu priekšlikumu ir veltīts veselības aprūpes finansējuma pieaugumam.

Visai daudz priekšlikumu veltīts arī tabakas akcīzes nodokļa palielināšanai. Es itin labi saprotu, ka Jums ir grūti atbalstīt viena vai otra deputāta priekšlikumu (īpaši jau opozīcijas), taču Jums ir iespējams izstrādāt un atbalstīt savas komisijas priekšlikumus.

Tādēļ mans aicinājums ir – izstrādājiet Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas paredz:
• palielināt akcīzes nodokli cigaretēm par 10% (un paredz šādu nodokļa pieaugumu arī 2021. un 2022. gadā);
• novirzīt šos līdzekļus onkoloģisko slimnieku kompensējamo medikamentu finansēšanai.

Protams, Saeimas komisijai ir iespējas kompensējamo medikamentu līdzekļu sadali uzticēt Veselības ministrijai, īpaši zinot, ka līdzekļi pietrūkst arī plaušu slimību kompensējamajiem medikamentiem, reto slimību kompensējamajiem medikamentiem, sirds un asinsvadu slimību kompensējamajiem medikamentiem, bet papildus līdzekļi ļautu Veselības ministrijai tos novirzīt atbilstoši speciālistu ieteikumiem.

Kādēļ būtu jāpalielina akcīzes nodoklis cigaretēm?

Smēķēšana 1.8–2 reizes palielina risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt. Smēķēšana ir viens no būtiskajiem, ja ne galvenais iemesls plaušu, lūpu, balsenes, kuņģa, aizkuņģa dziedzera, resnās zarnas vēzim, hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai, aterosklerotiskām asinsvadu slimībām un to sekām – infarktam un insultam. Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā.

Katru dienu smēķēšanas dēļ Latvijā mirst 6–10 cilvēku. Vienkāršoti rēķinot – kopš 2. marta, kad Latvijā apstiprināja pirmo Covid–19 gadījumu, smēķēšanas dēļ Latvijā ir miruši pusotra tūkstoša pacientu.

Akcīzes nodoklis tabakai jāpalielina divu iemeslu dēļ:
• lai samazinātu smēķēšanu, īpaši bērnu un jaunatnes vidū, kam pieejamība vienmēr korelē vai pat ir tieši proporcionāla cenai, bet Latvijas policija pārlieku maz kontrolē (vai pat nedara it neko) lai ierobežotu cigarešu pieejamību bērniem;
• lai papildinātu brūkošo Latvijas budžetu īpaši medicīnai un veselības aprūpei.

Finanšu ministrijas izstrādātais Budžeta likums 2021. gadam un paziņojumi par tabakas akcīzes celšanu ir slēpts tabakas lobijs.

Jūs tuvākās nedēļas laikā caurskatīsiet budžetu, kurā Latvijā nākamajā gadā plānoti ieņēmumi 9,579 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,758 miljardu eiro apmērā.

Iekšzemes kopprodukta prognoze ir 30,022 miljardi eiro, bet nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP. Maksimālais valsts parāds nākamā gada beigās nominālvērtībās iezīmēts 14,44 miljardu eiro apmērā. Salīdzināšani – 2019. gadā valsts parāds bija 10.7 miljardi eiro, tātad, tas ir pieaudzis par 3.74 miljardiem.

Jums nāksies meklēt papildus ieņēmumus.

Šādā gadījumā labākais veids ieņēmumiem ir celt patēriņa (akcīzes nodokli veselībai kaitīgām precēm) nodokļus, nevis darbspēka nodokļus. Akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem nozīmē rūpes par cilvēku veselību un ienākumus valsts budžetā, tātad, šajā gadījumā tabakas produktu akcīzes nodokļa celšana ir labs risinājums.

Jāņā Reira vadītās Finanšu ministrijas piedāvājumā akcīzes nodokļa pieaugums par 32.7% paredzēts tikai karsējamai tabakai. Cigaretēm akcīzes nodoķla pieaugums paredzēts 5% (publiski gan izskanējis viedoklis, ka koalīcijas padomē runāts par 7%), un tas nozīmē, ka Latvijā joprojām būs zemākais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem Baltijas valstīs.

Slēpjoties aiz viena skaitļa (akcīzes nodoķla pieaugums karsējamai tabakai), Jānis Reirs lobē cigarešu biznesu.

Latvijā tieši cigaretes smēķē daudzkārt vairāk smēķētāju nekā lieto karsējamo tabaku, pēc SPKC datiem aptuveni 9 reizes vairāk.

Es neiebilstu pret akcīzes nodokļa celšanu karsējamai tabakai, jo tā arī ir kaitīga.

Tomēr daudz būtiskāk ir samazināt cigarešu smēķēšanu, līdz ar to nopietni celt akcīzes nodokli cigaretēm. Cigarešu smēķētāji uzņem daudz vairāk vēzi izraisošus degšanas produktus – butānu, acetonu, kadmiju, amonjaku, svinu, arsēnu, benzopirēnu, toluolu, darvu, vinila hlorīdu, kreozotu, poloniju, ūdeņraža cianīdu, tvana gāzi un virkni citu inžu.

Nav ne mazākā pamatojuma minimāli celt cigaretēm, cigarillām un citiem smēķējamiem draņķiem, pat ja ievērojami tiek celts akcīzes nodoklis karsējamai tabakai.

Nav nekāda pamatojuma apgalvojumam, ka ceļot akcīzes nodokli cigaretēm, ievērojami pieaugs pārrobežu kontrabanda.

Tas ir apšaubāms apgalvojums, jo:
• kontrabandas līmenis ir zemākais Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā ar tendenci samazināties;
• robeža ar Baltkrieviju, pār kuru plūda plašā kontrabanda, ir ievērojami stingrāk slēgta Covid–19 dēļ un Lukašenko režīma īpašo aktivitāšu dēļ pēcvēlēšanu periodā.

Kāpēc tieši onkoloģisku pacientu medikamentiem vajadzīgi papildus līdzekļi?

Atsaukšos uz profesoru, Latvijas galveno onkologu Jāni Eglīti: „Latvijā reģistrēti 82 000 pacientu ar ļaundabīgiem audzējiem, un katru gadu reģistrē vidēji 11 500 pirmreizējos pacientus ar šādu diagnozi. Katru gadu ar vēža diagnozi nomirst vairāk nekā 5900 cilvēku. Covid–19 pandēmijas laikā nācies saskarties ar daudz vairāk ielaistiem vēža gadījumiem.

Šie pacienti citu veselības problēmu dēļ ir nonākuši kādā citā stacionārā un tad pārvesti uz Latvijas Onkoloģijas centru, un diemžēl vēzis vairs nav bijis agrīnā stadijā.”

Tātad – diemžēl Covid–19 pandēmija un stingrie ierobežojumi, kā arī valdības noteiktie nepamatotie ierobežojumi medicīnas pakalpojumu saņemšanai pavasara mēnešos ir palielinājis ielaistu vēža gadījumu skaitu, kuru ārstēšanai vajag ievērojami lielākus līdzekļus.

Šobrīd arī Pasaules Veselības organizācija daudz runā par tabaku un Covid–19, kā arī iesaka celt nodokļus tabakas izstrādājumiem

Latvijas valdība, aizliedzot sporta nodarbības, piespiežot lietot maskas, samazinot iespējas apmeklēt mediķus vai pulcēties, allaž mēdz atsaukties uz Pasaules Veselības organizācijas noradēm un datiem.

Pasaules Veselības organizācija tajā pašā laikā daudz informē par tabakas smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību korelācijā ar Covid–19, diemžēl Veselības ministrija šos dokumentus nemēdz plaši reklamēt. Tādēļ es Jums piedāvāju savu brīvu PVA dokumenta tulkojumu:

„Kādas ir iespējamās attiecības starp tabakas lietošanu un Covid–19 pandēmiju? Tabakas lietošana var palielināt risku saslimt ar nopietniem simptomiem, ko izraisa saslimšana ar Covid–19.

Salīdzinot ar nesmēķētājiem, smēķēšana anamnēzē palielina ļaunu veselības rezultātu iespējamību Covid–19 pacientiem, tostarp tiem, kam nepieciešama intensīva ārstēšana, kam nepieciešama mehāniska ventilācija un kas cieš no smagām slimībām.

Smēķēšana ir riska faktors daudzām elpceļu infekcijām, ieskaitot saaukstēšanos, gripu, pneimoniju un tuberkulozi. Smēķēšanas ietekme uz elpošanas sistēmu rada lielāku iespējamību, ka smēķētājiem šīs slimības, saslimstot ar Covid–19 kļūs smagākas.

Smēķēšana ir saistīta arī ar iespējamu akūto respiratoro distresa sindromu, kas ir smagākā komplikācija Covid–19 pacientiem.

Jebkura veida tabakas smēķēšana ir kaitīga ķermeņa sistēmām, tostarp, sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmai. Arī Covid–19 var kaitēt šīm sistēmām.

Ķīnas ārstu publicēti pierādījumi liecina, ka cilvēkiem, kam ir tabakas smēķēšanas izraisīti kardiovaskulāri un elpošanas traucējumi, ir lielāks smagu Covid–19 simptomu rašanās risks.

Analizējot 55 924 laboratoriski apstiprinātus gadījumus, izrādījās, ka mirstības līmenis Covid–19 pacientiem ir daudz lielāks to pacientu vidū, kas slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, hipertensiju, hroniskām elpošanas ceļu slimībām vai vēzi, nekā to pacientu vidū, kam nav hronisku hronisku slimību. Šīs slimības palielina šādu personu neaizsargātību pret Covid–19.

Tabakas smēķēšanai ir milzīga ietekme uz elpceļu veselību, un tā ir visizplatītākais plaušu vēža cēlonis. Tā ir arī visnozīmīgākais hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) riska faktors, kas izraisa alveolu pietūkumu un alveolu plīsumus plaušās, samazinot plaušu spēju uzņemt skābekli un izvadīt oglekļa dioksīdu, kā arī rada gļotu veidošanos, kas izsauc sāpīgu klepu un elpošanas grūtības.

Vīruss, kas izraisa Covid–19, galvenokārt ietekmē elpošanas sistēmu, un bieži izraisa vieglus līdz smagus elpošanas orgānu bojājumus, kas var izraisīt nāvi. Tomēr, ņemot vērā, ka Covid–19 ir jauna slimība, saikne starp tabakas lietošanu un slimību prasa papildu dokumentāciju un pētījumus.

Ir pierādījumi, ka Covid–19 pacientiem, kam ir smagāki simptomi, bieži ir ar sirds problēmām saistītas komplikācijas. Šī saistība starp Covid–19 un sirds, asinsvadu veselību ir svarīga, jo tabakas smēķēšana un pakļaušanās sekundāro dūmu iedarbei ir galvenie sirds, asinsvadu slimību cēloņi pasaulē.

Tādējādi Covid–19 ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu pasliktina jau esošās kardiovaskulārās slimības. Savukārt vājāka kardiovaskulārā sistēma Covid–19 pacientiem ar tabakas smēķēšanas anamnēzi padara šādus pacientus jutīgākus pret smagiem simptomiem, palielinot šo pacientu risku”

Godātais Bondara kungs!
Godātais Skrides kungs!

Vēršos pie Jums kā cilvēkiem, kam rūp sabiedrības veselība. Jūsu rokās ir līdzekļi, kā palielināt finansējumu veselības aprūpei un samazināt smēķēšanas postu.

Lūdzu izstrādājiet komisijas priekšlikumus, kas paredz palielināt akcīzes nodokli cigaretēm par 10% un novirzīt šos līdzekļus onkoloģisko slimnieku kompensējamo medikamentu finansēšanai.

Aicinu Jūs vienlaikus rūpīgi izvērtēt iespējas palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Domāju, ka būtu mērķtiecīgi ievērojami ātrāk palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, novirzot līdzekļus veselības aprūpei.

Ar cieņu,

Pēteris Apinis,
ārsts, žurnālu „Latvijas Ārsts” un „World Medical Journal” galvenais redaktors

Rīgā, 2020. gada 9. novembrī