Katru gadu 20. oktobris globāli tiek atzīmēts kā Pasaules uz pierādījumiem balstītas veselības aprūpes diena (World Evidence-Based Healthcare Day jeb World EBHC Day). Šī diena ir izcelta, lai godinātu zinātnisko pierādījumu, pētījumu un datu analīzes izšķirošo lomu veselības aprūpes lēmumu pieņemšanā, politikas veidošanā un ikdienas klīniskajā praksē.
Iniciatīvu 2020. gadā Austrālijā aizsāka JBI (Joanna Briggs Institutea) sadarbībā ar pasaules vadošajām uz pierādījumiem balstītās medicīnas organizācijām – Cochrane, Campbell Colaboration, NICE (National Institute for Health and Care Excellence) un GIN (Guidelines International Network).
Mērķis bija radīt globālu platformu, kurā zinātnieki, ārsti, veselības politikas veidotāji un paši pacienti var spriest par to, kā zinātniskās atziņas vislabāk pārvērst reālā praksē, kā mazināt pseidozinātni un kā nodrošināt, ka pacients saņem visdrošāko un efektīvāko ārstēšanu.
Kas ir “Uz pierādījumiem balstīta medicīna” (Evidence-Based Medicine)? Tās pamatlicējs Dāvids Sakets (David Sackett) to definēja kā trīs pīlāru apvienojumu – labākie pieejamie zinātniskie pētījumi, ārsta klīniskā ekspertīze un pacienta vērtības un preferences. Es piebildīšu, ka labākie pieejamie pētījumi nozīmē neatkarīgus kvalitatīvus pētījumus un metaanalīzes.
20. oktobrī informatīvās telpas priekšplānā tiek izvirzīta tiek izvirzīta cīņa ar infodēmiju un dezinformāciju (kā atšķirt patiesu zinātni no viltus ziņām un nepamatotiem brīnumlīdzekļiem sociālajos tīklos), integrācija veselības politikā, taisnīgums un pieejamība.
Uz pierādījumiem balstīta medicīna ir iemesls, kāpēc pēdējos 50 gados ir samazinājusies mirstība no sirds slimībām, vēža un infekcijām. Tā sargā pacientus no novēlotām, neefektīvām vai pat bīstamām ārstēšanas metodēm un garantē, ka katra recepte un procedūra ir balstīta reālos faktos, nevis atsevišķu cilvēku personīgajos viedokļos.
2026. gada Pasaules uz pierādījumiem balstītas veselības aprūpes dienas tēma ir „Pierādījumi un MI: cilvēki centrā”. Tēma aplūko mākslīgā intelekta pieaugošo lomu uz pierādījumiem balstītā veselības aprūpē un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka cilvēki paliek centrā, nosakot, kā mākslīgais intelekts tiek attīstīts, izmantots, pārvaldīts un novērtēts lēmumu pieņemšanā veselības aprūpes jomā.
Mākslīgais intelekts arvien vairāk ietekmē veselības aprūpi un plašāko pierādījumu ekosistēmu, tas arvien vairāk ietekmē to, kā var piekļūt veselības informācijai, kā tiek apkopoti un paziņoti pierādījumi, kā arī to, kā tiek pieņemti lēmumi veselības aprūpes politikā un praksē.
Lai gan mākslīgais intelekts piedāvā nozīmīgas iespējas stiprināt uz pierādījumiem balstītu veselības aprūpi, tā vienlaikus rada arī svarīgus jautājumus par uzticēšanos, pārredzamību un atbildību. Šī gada kampaņa uzsver nepieciešamību pēc tādas pieejas mākslīgajam intelekta, kas orientēts uz cilvēku, nodrošinot, ka tehnoloģiskie sasniegumi atbalsta, nevis aizstāj cilvēka spriedumus un pieredzi. Kampaņa atzīst arī uzticamu pierādījumu pieaugošo nozīmi pasaulē, kurā dominē mākslīgais intelekts. Tā kā ģeneratīvā MI rīki arvien vairāk ietekmē to, kādu informāciju cilvēki redz un kādai uzticas, pierādījumu izpratne, pārredzamība un sadarbības komunikācija kļūst svarīgāka nekā jebkad agrāk.
20. oktobris ir iespēja piedalīties diskusijā par globālajām tendencēm un izaicinājumiem. Tā ir arī iespēja atzīmēt indivīdu un organizāciju ietekmi visā pasaulē, novērtējot dedzīgo pētnieku, politikas veidotāju un veselības aprūpes speciālistu darbu sabiedrības veselības uzlabošanā.
Man kopš Covid–19 laikiem un Daniela Pavļuta vakcinācijas kampaņām krāmu tirgos un kapu svētkos nav skaidrs kā uz pierādījumiem balstītu medicīnu saudzīgi izskaidrot politiķiem un viņiem pietuvinātiem žurnālistiem, kuriem pašiem ir pārliecība, ka viņi saprot visu – sākot no paracetamola, ieskaitot saņurcītu, daudzkārt izmatojamu masku lietošanu, apšaubāmus iepirkumus stacionāriem, miljarda tērēšanu vakcīnu iepirkumiem mūžu uz priekšu, beidzot ar zobu urbšanu.



