Tālajā 1999. gadā ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers, sniedzot interviju žurnālam “Rīgas laiks”, pateica frāzi ar tikai viņam raksturīgo runas manieri un gramatiskajām konstrukcijām: „sievietes smukumam ir jānāk no iekšām. Tas ir tas, kas, man šķiet, ir ļoti būtisks. Jo gudra sieviete, skaista sieviete ir ļoti unikāla kombinācija.”
Tiesa, šis teiciens nebijis domāts saistībā ar uzturu, zarnu mikrobiomu vai dermatoloģiju – tas bija spontāns, filozofisks un stilistiski bagāts politiķa domu apkopojums par cilvēka iekšējo būtību un sievietes skaistumu.
Pēc 27 gadiem, lasot globālo medicīnas literatūru, varu apgalvot, ka tālajā 1999. gadā Šlesers nebija alojies – mūsdienu dermatologi un uzturzinātnieki apgalvo, ka skaistums sākas cilvēka zarnu traktā. Pētījumi par zarnu mikrobioma un cilvēka ārējā izskata – ādas, matu, nagu un pat acu spīduma – saikni pēdējos gados ir attīstījušies. Šī saikne nav mārketinga triks, bet gan bioloģisks process, ko sauc par zarnu-ādas asi (gut-skin axis) un zarnu-smadzeņu-imūnās sistēmas mijiedarbību.
Skaistums lielākoties ir ādas skaistums. Āda ir organisma lielākais orgāns un vienlaikus spogulis tam, kas notiek mūsu zarnu traktā. Labās baktērijas zarnu traktā palīdz sintezēt un optimāli uzsūkt būtiskus vitamīnus un aminoskābes, kas nepieciešamas ādas anatomijai un fizioloģijai, piemēram, kolagēna ražošanai. Veselīgs mikrobioms nodrošina, ka āda saglabā dabisko mitruma līmeni un tvirtumu.
Ja zarnu mikrobiomā dominē nelāgās baktērijas, ja samazinās labo baktēriju skaits, veidojas caurlaidīgo zarnu sindroms. Caur zarnu sieniņu asinsritē nonāk un organismā pastāvīgi cirkulē zemas intensitātes iekaisuma signālmolekulas. Šī problēma izpaužas uz ādas kā akne, rozea, ekzēma un priekšlaicīga ādas grumbošanās jeb novecošanās.
Mati un nagi sastāv no proteīna (keratīna), un to veselība ir tieši atkarīga no tā, ko un kādā apmērā cilvēka organisms spēj iegūt no pārtikas. Un tas lielā mērā notiek ar mūsu mikrobioma palīdzību un atbalstu. Mūsu zarnu baktērijas aktīvi ražo vairākus B grupas vitamīnus, kas ir absolūti nepieciešami matu augšanai, spīdumam un nagu stiprībai. Ja zarnu mikrobioma līdzsvars tiek izjaukts, pasliktinās dzelzs, cinka un magnija uzsūkšanās. Tieši dzelzs un cinka deficītu mūsdienu publikācijās atzīst par galveno iemeslu matu izkrišanai un tam, ka nagi kļūst trausli un slāņojas.
Skaistums slēpjas acīs. Tautas valodā lietotas vārdkopas par “mirdzošām acīm” vai “dzirkstelēm acīs” ir organisma enerģētiskā un veselības stāvokļa rādītājs. Ja zarnu traktā ir disbakterioze, organisms pastāvīgi tērē milzīgus enerģijas resursus, lai cīnītos ar iekaisumiem un neitralizētu toksīnus. Tas cilvēkam rada hroniska noguruma sajūtu, blāvu acu skatienu, apsārtumu vai tumšus lokus zem acīm.
Zarnu mikrobioms ietekmē arī organisma gļotādu vispārējo stāvokli, tostarp asaru plēvītes kvalitāti, palīdzot izvairīties no sausās acs sindroma, kas acīm atņem to dabisko asumu un spīdumu. Tātad – rūpes par savu mikrobiomu nozīmē arī rūpes par acu mirdzumu.
Vai skaistums pagarina mūžu?
Tas, ko mani lasītāji (lasītājas) gaida šajā rakstā, ir atbilde uz jautājumu – “vai skaistums pagarina mūžu?”
Pasaules vadošie medicīnas žurnāli domā, ka ārējais skaistums pats par sevi nepagarina dzīvildzi, bet bioloģiskie mehānismi, kas nosaka labu izskatu, ir tieši tie paši mehānismi, kas pagarina mūžu un nodrošina labu veselību. Pētnieki ādu, matus un nagus uztver kā organisma vispārējā bioloģiskā stāvokļa un veselības indikatoru jeb biomarķieri. Ādas elastība, spīdīgi mati un stipri nagi liecina par labu asinsriti, efektīvu mikroelementu uzsūkšanos, zemu oksidatīvo stresu un zemu hronisko iekaisumu līmeni organismā. Kāda tam saikne ar dzīvildzi? Cilvēkam novecojot, hronisks zemas intensitātes iekaisums un šūnu bojājumi izraisa gan ādas novecošanos – grumbas, pigmentāciju, matu izkrišanu, gan bojā iekšējos orgānus – veicina aterosklerozi, sirds slimības un neirodeģenerāciju. Tāpēc cilvēki, kuri izskatās jaunāki par saviem gadiem un kuru audi ir labā stāvoklī, bieži vien bauda arī labāku sirds-asinsvadu un metabolisko veselību, kas tieši pagarina mūža ilgumu.
Ja jau esmu sācis citēt latviešu politiķus, tad turpināšu. Kļuvis par Veselības ministru 2014. gada novembrī Guntis Belēvičs paziņoja, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka “Tu esi tas, ko Tu ēd”. Un arī taisnība – pēc 12 gadiem šī ideja neiziet no globālo medicīnas žurnālu slejām. Uzturs un vielmaiņa zinātnieku atziņās kļuvuši par pamatu veselībai un skaistumam. Olbaltumvielas (kolagēns un keratīns), antioksidanti (A, C, E vitamīni, polifenoli), veselīgie tauki (omega-3 taukskābes) un minerālvielas (cinks, dzelzs) ir absolūti nepieciešamas gan šūnu atjaunošanai iekšējos orgānos, gan skaistas ādas, gan matu uzturēšanai. Cilvēks, kurš ēd sabalansētu, ar šķiedrvielām bagātu uzturu, uztur veselīgu svaru un nepārslogo organismu ar cukuru, tur rūpi ne tikai par ādu, bet arī mazina risku saslimt ar 2. tipa diabētu un sirds slimībām, tādējādi pagarinot dzīvi. Te vēlos atgādināt, ka pārmēra cukura daudzums asinīs izraisa kolagēna bojāeju, padarot ādu ļenganu.
Bet skaistums jeb labs izskats un cilvēka dzīvildze korelē arī psihosomātiski. Cilvēks, kurš ir apmierināts ar savu izskatu un jūtas labi savā ķermenī, piedzīvo zemāku hroniska stresa un trauksmes līmeni. Līdz ar to rūpes par sevi un veselīgs izskats ir daļa no holistiskas labklājības, kas netieši atbalsta garāku un veselīgāku mūžu.
Skaistumkopšanas industrija un interneta influenceri nereti cenšas iestāstīt, ka dzīvildze un jaunība slēpjas dārgā krēmā vai brīnumainā kapsulā. Taču medicīniski tas tā nedarbojas: ja jūs izskatāties labi kosmētiskā līdzekļa dēļ, tas nepagarina jūsu dzīvi. Bet, ja jūsu āda, mati un nagi mirdz tāpēc, ka jūsu šūnas, asinsvadi, uzturs un zarnu mikrobioms ir ideālā kārtībā – tad jūs esat uzbūvējuši bioloģisko pamatu ne tikai skaistumam, bet arī ilgai, veselīgai dzīvildzei.
Neesmu atradis nevienu uzticamu literatūras avotu, kas pamatojoties uz dermatoloģijas, uzturzinātnes un gastroenteroloģijas pētījumiem apgalvotu, ka sievietēm (nu labi, arī vīriešiem) būtu jālieto uztura bagātinātāji ar probiotikām un prebiotikām tieši skaistuma dēļ, ja nav konkrētu veselības indikāciju.
Toties pētījumos ir pierādīts, ka konkrēti probiotiku celmi (piemēram, Lactobacillus vai Bifidobacterium ģints baktērijas), lietojot tos iekšķīgi kopā ar prebiotikām, var palīdzēt hronisku ādas iekaisumu gadījumā. Klīniskie testi uzrāda, ka noteiktas baktērijas palielina ādas elastību un samazina transepidermālo mitruma zudumu, padarot ādu tvirtāku.
Kāpēc medicīna neiesaka skaistuma tabletes visiem bez izņēmuma? Ja sievietei ir problēmas ar ādu, piemēram, nepārejoša akne, sausums vai ekzēma, kurām nav atrasts cits cēlonis, ārsti mēdz ieteikt sakārtot zarnu mikrobiomu, tajā skaitā izmantojot prebiotikas un probiotikas. Taču skaistuma uzlabošana caur burciņām vien, bez sakārtota uztura un dzīvesveida, zinātniski nav pamatota – patiesais skaistums un mirdzoša āda sākās ar sabalansētu šķiedrvielu un vitamīnu pilnu šķīvi, nevis ar izolētām baktēriju piedevām.
Mans ieteikums, kāpēc nevajadzētu internetā pirkt probiotikas un prebiotikas? Katra cilvēka mikrobioms ir tikpat unikāls kā pirkstu nospiedums. Tas, kas palīdz vienam uzlabot ādas stāvokli, otram var nedot nekādu efektu vai pat izraisīt nelielu vēdera pūšanos un diskomfortu.
Atcerēsimies, ka probiotikas ir uztura bagātinātāji, nevis zāles. Tas nozīmē, ka ražotājam nav jāpierāda produkta efektivitāte tik stingri kā farmaceitiskajiem medikamentiem. Daudzos produktos baktērijas neizdzīvo līdz zarnu traktam kuņģa skābes dēļ.
Pētījumi rāda, ka dabīgie avoti – fermentēti produkti un ar šķiedrvielām bagāts uzturs – mikrobioma daudzveidībai un veselīgam izskatam ir daudz efektīvāki un drošāki nekā sintētiskas kapsulas. Tā vietā, lai tērētu tūkstošiem eiro dārgos skaistuma krēmos un brīnumlīdzekļos (kas bieži iedarbojas tikai uz ādas virskārtu), zinātniski pamatota pieeja prasa sakārtot iekšējo vidi. Būtiski ir lietot šķiedrvielas. Mikrobioma labajām baktērijām ir jābarojas – tām nepieciešams liels daudzums dārzeņu, pilngraudu, pākšaugu un sakņaugu. Īsts prebiotiku un probiotiku kokteilis ir fermentētie produkti – skābēti kāposti, himči, airans, kefīrs un dabīgais jogurts – tie tieši ievada zarnu traktā dzīvas, labvēlīgas baktērijas.
Lai cik tas neliktos dīvaini, arī attiecībā uz izskatu, es vēlos atkārtot mantru – ierobežosim cukura un ultra-apstrādātu pārtiku. Cukurs un rūpnieciski ražotas trans-taukskābes baro sliktās baktērijas un sēnītes (piemēram, Candida), kas nekavējoties atspoguļojas uz ādas kā izsitumi un aknes.
Skaistums, mūža garums un racionāla attieksme pret mantrām un reklāmām
Mēs dzīvojam kultūrā, kas ir apsēsta ar mikroelementu redukcionismu – sabiedrībai nepārtraukti tiek skandinātas trīs četras populārākās mantras: “D vitamīns, omega-3, magnijs un kolagēns”.
Šī šaurā fokusa dēļ mēs piemirstam, ka cilvēka organisms ir neticami sarežģīta, miljardiem gadu evolūcijas gaitā izveidota bioķīmiska sistēma, kuras vajadzības sniedzas tālu aiz aptiekas plauktiem un interneta resursiem.
Vitamīnus un minerālvielas ir viegli iepakot burciņās, reklamēt un pārdot. Parastiem dārzeņiem, augu valsts polifenoliem vai tūkstošiem dažādu mikroelementu nav milzīgu korporāciju, kas finansētu miljoniem vērtus pētījumus un reklāmas kampaņas, jo attiecībā uz kāpostu lapu vai zelta sakni nevar iegūt ekskluzīvu patentu. Cilvēka prāts un farmācijas industrija mēģina visu sarežģīto bioloģiju reducēt jeb sadalīt atsevišķās kastītēs – ja sāp galva vai pēc treniņa kramji kājā – vajag magniju. Ja nogurums, tad jālieto D vitamīnu. “Diezgan mulķīgi”,– šādā brīdī padomā daži triljardi mūsu mikrobioma baktēriju, arheju un sēnīšu.
Patiesībā zinātne nav atklājusi un nosaukusi visas aktīvās vielas, ko mūsu organisms izmanto. Ir vairākas milzīgu savienojumu grupas, par kurām mēs knapi nojaušam un noprotam. Piemēram, augi ražo desmitiem tūkstošu dažādu ķīmisku savienojumu (arī polifenolus un flavonoīdus), lai aizsargātos pret sauli un kaitēkļiem. Kad mēs ēdam dažādus augus, šīs vielas nonāk mūsu organismā un darbojas kā šūnu signālamolekulas, regulējot gēnu ekspresiju un cīnoties ar iekaisumiem. Mēs pat nenojaušam, ko šie savienojumi sadara dara mūsu šūnās.
Lai pilnībā sajauktu domas savam lasītājam, teikšu, ka eksistē ne tikai prebiotiķi, probiotiķi, bet arī postbiotiķi. Mūsu zarnu baktērijas sadala šķiedrvielas un sintezē simtiem mazu molekulu (īso ķēžu taukskābes, neirotransmiterus u.c.), kuras baro mūsu smadzenes un imūnsistēmu. Zinātne šo “iekšējo farmāciju” tikai tagad sāk pa īstam pētīt.
Dabā vitamīni un minerālvielas nekad neatrodas izolētā veidā. Apēdot ziedkāpostu vai spinātu, cilvēks uzņem simtiem vielu kombināciju, kas darbojas sinerģijā – viena viela palīdz citai uzsūkties, bet trešā neitralizē blakusefektus. Mēģinājums šo simfoniju aizstāt ar vienu sintētisku vitamīna kapsulu no interneta vai aptiekas plaukta nebūt nedod tādu pašu efektu, jo izolēta viela bez saviem dabīgajiem “sabiedrotajiem” organismā mēdz uzsūkties pavisam citādi.
Nepārtraukta skriešana pakaļ “jaunākajam brīnumlīdzeklim” vai konkrēta vitamīna mega-devām ir mēģinājums labot sliktu uzturu un dzīvesveidu ar burciņu palīdzību. Tā vietā, lai mēģinātu laboratoriski uzminēt un iedzert visas pasaules aktīvās vielas, daba ir paredzējusi vienkāršāko un jaudīgāko risinājumu – maksimālu uztura daudzveidību – jālieto vismaz 30 dažādu augu valsts produktu nedēļā: dārzeņus, ogas, zaļumus, sēklas, riekstus, pilngraudus), kas dabiski nodrošina organismu gan ar zināmajām, gan ar vēl neatklātajām aktīvajām vielām.




