Pētījums: Austrumvācijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt 0
Lai gan kopš Vācijas atkalapvienošanās pagājuši jau gandrīz 30 gadi, savulaik komunistu jūgā bijušās Austrumvācijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt un nokrities līdz 1905.gada līmenim, liecina kārtējais pētījums.
Tajā pašā laikā Vācijas rietumos iedzīvotāju skaits sasniedzis rekordaugstu līmeni.
“Vācijas pēckara sadalīšanas ilgstošo ietekmi vispārējā sabiedrība pat vēl šodien nepietiekami novērtē,” trešdien norādījis pētījuma autors Minhenes Universitātes Leibnica Tautsaimniecības pētniecības institūta (“ifo”) līdzstrādnieks Fēlikss Rēzels.
Saskaņā ar viņa pētījumu Austrumvācijā šobrīd dzīvo 13,6 miljoni cilvēku, tieši tikpat daudz kā 1905.gadā.
Turpretī Rietumvācijas iedzīvotāju skaits, kas 20.gadsimta sākumā bija 32,6 miljoni, kopš tā laika vairāk nekā dubultojies, sasniedzot 68 miljonus.
“Kamēr ienākumi un bezdarba līmenis austrumos un rietumos lēni izlīdzinās, atšķirības iedzīvotāju skaita ziņā arvien pieaug un pieaug,” atzīst Rēzels.
Pretējās tendences iedzīvotāju skaita izmaiņās krasi iezīmējās jau ar Vācijas sadalīšanu 1949.gadā, kad sākās masveida austrumvāciešu izceļošana, kas nenorima līdz pat 1961.gadam, kad komunistiskās varasiestādes uzslēja bēdīgi slaveno Berlīnes mūri.
Rietumvācija pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados pieredzēja arī masveidīgu viesstrādnieku pieplūdumu, bet pēc Berlīnes mūra krišanas liels skaits “osīšu” atkal devās uz Rietumiem.
Līdz Vācijas sadalīšanai valsts austrumdaļas un rietumdaļas iedzīvotāju skaita izmaiņas bija gandrīz vienādas, konstatēts pētījumā.
