Pētījums: Latviešu attieksme pret digitālo drošību ir satraucoša 1
37% Latvijas iedzīvotāju ir piedzīvojuši kiberuzbrukumu vai arī pazīst kādu, kurš ar to ir saskāries, puse lietotāju nejūtas droši par datiem savā mobilajā tālrunī, bet trešdaļai iedzīvotāju ikdienā tiešsaistē ir pieslēgtas vairāk nekā piecas ierīces.
Neinteresējamies par drošību
Neraugoties uz šiem faktiem, 66 % atzīst, ka par digitālo drošību neinteresējas, bet 73% nav pienācīgi parūpējušies par savu digitālo drošību, atklāj “Samsung” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
“Dati par Latvijas iedzīvotāju informētību un attieksmi pret digitālo drošību ir patiešām satraucoši,” uzskata “Samsung Electronics Baltics” tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Māris Ķikāns.
“Puse aptaujāto atzīst, ka nesaprot, kādas darbības jāveic, lai panāktu digitālo drošību, bet vēl 23 % neizprot digitālās drošības ieguvumus – attiecīgi 73 % Latvijas iedzīvotāju nav pietiekami parūpējušies par savu ierīču drošību. Tas nozīmē, ka par digitālo drošību ir jāturpina runāt biežāk un skaidrāk, kā arī jāizvēlas drošas ierīces, kas var atpazīt un novērst digitālās problēmsituācijas pat tad, ja lietotājs to nespēj,” skaidro M. Ķikāns.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa uzsver digitālās pratības nozīmi gan uzņēmējdarbības, gan individuālā līmenī.
“Tehnoloģijas sniedz jaunas attīstības iespējas mums katram individuāli, uzņēmējiem un valstij kopumā, bet jāapzinās arī digitālās vides riski un jāzina veidi, kā tos novērst. Šī aptauja apliecina, ka šobrīd tehnoloģijas attīstās straujāk nekā sabiedrības izpratne par tām, tāpēc ir būtiski aktīvāk informēt iedzīvotājus un runāt viņiem saprotamā valodā,” saka S.Bāliņa.
Svarīgi aizsargāt savus sociālo tīklu kontus
Cilvēki apdomā riskus, kad izmanto viedtālruni, piemēram, maksājumiem, taču, lietojot sociālos tīklus, par drošību netiek domāts. Trešdaļa kiberuzbrukumu ir notikusi caur sociālo tīklu profilu uzlaušanu, tai pat laikā – 28 % respondentu atzīst, ka nekad nav mainījuši paroli sociālo tīklu profilam, lai gan tas ir viens no vienkāršākajiem risinājumiem, kā pasargāt savu kontu.
66 % arī atklāj, ka nezinātu, ko iesākt, ja viņu sociālo tīklu konts tiktu uzlauzts.
Latvijas blogeru un influenceru asociācijas vadītāja Maija Armaņeva ir novērojusi, ka nozares kolēģiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība digitālajai drošībai, jo arī slavenības Latvijā ir piedzīvojušas kontu uzlaušanu.
“Savu kontu es pasargāju, veidojot stipras paroles un regulāri tās mainot, telefona piekļuvei izmantoju pirkstu nospiedumu, kā arī piesardzīgi izturos pret trešās puses aplikācijām, kas prasa piekļuvi kontam,” savos digitālās drošības paradumos dalās Maija Armaņeva. Viņa arī piebilst, ka ir svarīgi atcerēties par piesardzību gan sarakstē, gan daloties ar informāciju sociālajos tīklos, piemēram, jāizvairās no mājas adreses, automašīnas numura, dokumentu un citas svarīgas informācijas publiskošanas.
Pirmais solis – droša ierīce
Aptaujas rezultāti liecina, ka visvairāk iedzīvotāju (44 %) satrauktu finansiāla rakstura informācijas noplūšana, 22 % kā nevēlamāko atzina fotogrāfiju, bet 21 % – privātās sarakstes noplūšanu. Savukārt profesionālās informācijas drošībai netiek pievērsta pietiekoši liela uzmanība, tās noplūšanu kā vissatraucošāko minēja vien 6 % lietotāju.
Daļu no drošības riskiem spēj identificēt un novērst drošas ierīces, piemēram, “Samsung” mobilajās ierīcēs mikročipa līmenī ir iestrādāta daudzpakāpju drošības platforma KNOX, kas pasargā lietotāja datus kopš telefona iegādes brīža. Samsung partneri nodrošina operētājsistēmas un lietotņu atjauninājumus nepārtraukti, lai ierīces būtu drošas un spētu pasargāt lietotāju. Android ierīcēs ir iespējams izmantot Samsung interneta pārlūkprogrammu, kas neļauj citām programmām tajā izsekot lietotāja darbības.
Sensitīvas un svarīgas informācijas uzglabāšanai “Samsung” piedāvā Secure Folder iespēju, kur informācija tiek šifrēta, atdalīta no pārējā telefona satura un aizsargāta ar atsevišķu paroli, tādējādi radot dubultu drošību.
*Aptauju pēc Samsung Electronics Baltics pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu kompānija “Norstat” 2019. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju.
