Pētījums: sērfošana tālrunī pēc 22 var izraisīt sliktu noskaņojumu un depresiju 0

Izrādās – ja tu sērfo tālrunī vēlāk nekā pēc plkst. 22, tas var vairot garastāvokļa traucējumu risku.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Jauns Glāzgovas universitātes pētījums atklāj, ka izjaukts 24 stundu organisma ritms, ko izraisa tādas lietas kā “Facebook” pārlūkošana pusnaktī vai piecelšanās, lai pagatavotu tēju nakts vidū, var palielināt depresijas un bipolāro traucējumu risku. Tas ir arī saistīts ar laimes sajūtas samazināšanos, zemāku apmierinātību ar veselību un lielāku vientulības risku.

Diennakts ritmi ir fizioloģijas un uzvedības variācijas, kas atkārtojas ik pēc 24 stundām, piemēram, miega un pamošanās cikls un ikdienas hormonu izdalīšanās modeļi. Tādi ir augiem, dzīvniekiem un bioloģijā kopumā, un ir būtiski, lai saglabātu cilvēku veselību, konkrēti garīgo veselību un labsajūtu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Interesanti, ka ne tikai traucēts miegs var sagraut labu tavu diennakts ritma līdzsvaru, ir arī svarīgi, lai dienas laikā tu būtu aktīvs un naktī neaktīvs, tādēļ vakara sporta aktivitātes, iespējams, nav vislabākais risinājums, kad būt aktīvam.

Daniels Smits, psihiatrijas profesors un vecākais pētījuma autors, pastāstīja “The Times”, ka, atsakoties izmantot tehnoloģijas pēc plkst. 22, ļauj pieaugušiem cilvēkiem pienācīgi sagatavoties miegam, tādējādi dodot viņiem iespēju izveidot regulāru gulēšanas modeli.

“Bendžamins Franklins ir teicis, ka agra došanās pie miera un agra celšanas padara cilvēku veselīgu, turīgu un gudru. Šajā teicienā ir liela gudrība,” norādīja Smits.

Arī iepriekšējie pētījumi ir identificējuši saikni starp traucējumiem diennakts ritmā un sliktu garīgo veselību, bet tie bija salīdzinoši neliela mēroga.

Jaunākajā pētījumā pētnieki analizēja 91 105 cilvēku darbības datus, lai noteiktu viņu ikdienas atpūtas un aktivitātes ritmu (pazīstamu arī kā relatīvo amplitūdu). Personām ar zemāku relatīvo amplitūdu bija lielāks garīgās veselības traucējumu risks neatkarīgi no vecuma, dzimuma, dzīvesveida, izglītības un traumām bērnībā.

Profesors Smits uzsvēra, ka šis pētījums ir svarīgs globālā mērogā, jo “arvien vairāk cilvēku dzīvo pilsētvidē, kas zināmā mērā palielina diennakts traucējumu risku un līdz ar to arī izraisa nelabvēlīgus garīgās veselības rezultātus”.

Avots: huffingtonpost.co.uk

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.