Pētījums: ZM koku ciršanas noteikumu grozījumus aizstāv ar kļūdainiem datiem un pieņēmumiem 2
Zemkopības ministrija (ZM) plānotās izmaiņas koku ciršanas noteikumos aizstāv ar kļūdainiem datiem un faktos nebalstītiem pieņēmumiem, tādejādi maldinot sabiedrību, secināts Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” veiktajā faktu pārbaudes pētījumā.
Jau ziņots, ka ZM ir nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kas paredz jaunāku un tievāku koku ciršanu.
Pret izmaiņām iebilst dažādas vides organizācijas, norādot, ka daļa ministrijas apgalvojumu neatbilst patiesībai. “Re:Baltica” veiktajā faktu pārbaudē secināts, ka ZM patiesi maldina sabiedrība ar melīgiem argumentiem.
Februāra sākumā ministrija publicēja zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītāja Jāņa Eglīša (NA) paziņojumu ar virsrakstu “Latvijas meži populisma gūstā”. Tajā Eglīts pārmet oponentiem maldināšanu un biedēšanu. “Re:Baltica” izpētīja vairākus paša Eglīša apgalvojumus, ar kuriem viņš pamato izmaiņu nepieciešamību.
Secināts, ka Eglīša un ZM paziņojumā paustais, ka koku ciršana pēc mazāka caurmēra attieksies tikai uz 5% visu mežu, neatbilst patiesībai. Tas nav balstīts aprēķinos, cik liela platība būs legāli pieejama ātrākai ciršanai, bet gan nepamatotās prognozēs un citā nepatiesā apgalvojumā.
Patiesībai neatbilst arī Eglīša un ZM paustais par speciālo normatīvo regulējumu, kura dēļ jaunā koku ciršanas kārtība neattieksies uz valsts īpašumā esošajiem mežiem. Šis regulējums nosaka maksimālo ciršanas apjomu, bet ne to, vai meži cērtami pēc vecuma vai koku caurmēra.
Izplatot informāciju par teju 30% mežu, kuros nenotiek un nenotikšot ciršana pēc caurmēra, Eglīts izmanto nekorektus datus, līdz ar to arī šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Patiesībā ar dažādām aizsardzības pazīmēm tiek aizsargāti 28% mežu, bet galveno cirti pēc caurmēra neveic tikai 15%.
“Re:Baltica” pārbaudījusi arī ZM nereti izmantoto argumentu, ka Latvijā meži sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas un mežu platības pakāpeniski pieaug.
Februāra sākumā Eiropas Savienības institūcija Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicētie dati liecina par ko citu – Latvijā mežu klājums ir tikai nepilni 38% teritorijas. Turklāt 20 gadu laikā tas par 4% samazinājies, kamēr, piemēram, Igaunijā un Lietuvā mežiem klātās teritorijas īpatsvars palicis nemainīgs vai pat mazliet audzis.
ZM savā mežu pārskatā norāda, ka “Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā”, bet EVA statistika rāda, ka Latvija pat nav ar mežiem visvairāk klāto Eiropas valstu pirmajā sešiniekā.
Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Jānis Donis “Re:Baltica” skaidrojis, ka lielā atšķirība skaidrojama ar diviem faktoriem – meža definīciju un datu vākšanas metodoloģiju.
Latvijā saskaņā ar likumu mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, tātad arī izcirtumi tiek uzskatīti par mežu. Savukārt EVA lieto ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas definīciju, kas par mežu uzskata vairāk nekā 0,5 hektāru lielu zemes gabalu ar kokiem, kuru augstums pārsniedz piecus metrus.
ZM pamatojums ir mežu statistiskās inventarizācijas dati, savukārt EVA izmantotie dati iegūti ar programmu, kas balstīta uz satelītattēlu interpetāciju. Tās minimālā kartēšanas vienība ir 25 hektāri.
Donis arī norādījis, ka jāņem vērā kļūdas procents – EVA raksta, ka precizitāte ir vismaz 85%, kā arī atzīme “beta versija”, tātad portālā vēl iespējamas izmaiņas.
Kā secina “Re:Baltica”, ja kāds apgalvo, ka Latvija ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā ar pakāpenisku meža platību pieaugumu, jāņem vērā, ka pastāv arī atšķirīgi vērtējumi atkarībā no tā, kas tiek uzskatīts par mežu.
Jau ziņots, ka dažādas vides organizācijas, vairāki desmiti sabiedrisko un kultūras darbinieku ZM pārmet to, ka grozījumi aizvien tiek pamatoti tikai ar ekonomikā balstītiem argumentiem, neanalizējot iespējamās sekas no ekoloģijas un sabiedrības interešu skatupunkta.
Vides organizācijas prasa ZM rakstiski un publiski atbildēt uz jautājumiem, kas tika uzdoti iepriekš publiskotajā atklātajā vēstulē, piemēram, kāpēc jāļauj cirst jaunākus mežus, ja tiek apgalvots, ka Latvijā izveidojies “pāraugušu” mežu uzkrājums, un kāpēc noteikumu grozījumi jāattiecina arī uz valsts mežiem, ja AS “Latvijas valsts meži” nemaz neinteresējot iespēja cirst jaunākus mežus. Vides organizācijas arī interesējas, kā paredzēts nodrošināt līdzsvaru starp mežu vides, sociālajām un ekonomiskajām funkcijām, ja Latvijas mežu izciršana tiks pastiprināta.
Vairāki desmiti cilvēku, galvenokārt kultūras un sabiedriskie darbinieki, atklātā vēstulē aicinājuši Saeimu un valdību nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu un to, lai Latvijas meži, jo īpaši Latvijas valsts meži, tiktu apsaimniekoti saprātīgi, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu.
