Marija Gabriela, EK inovācijas un jaunatnes lietu komisāre
Marija Gabriela, EK inovācijas un jaunatnes lietu komisāre
Publicitātes foto

Marija Gabriela: Pētniecība un inovācija stimulē pārkārtošanos 0

Marija Gabriela, EK inovācijas un jaunatnes lietu komisāre, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Eiropas Komisija izsludina vairāk nekā 1 miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas risina klimata krīzes problēmas un veicina Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā pirmajā runā par stāvokli Eiropas Savienībā iepazīstināja ar redzējumu par spēcīgu un dinamisku Eiropu, kas ir pārliecināta par savu spēju pārvarēt aktuālās problēmas un nevienu neatstāj novārtā. Turklāt viņa ierosināja Eiropas Savienības oglekļa emisiju mērķa rādītāju 2030. gadam palielināt no 40 uz 55%. Šo viņas aicinājumu atbalstīja 170 darījumu pasaules līderu un investoru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Minētā redzējuma centrā ir pētniecība un inovācija. Sākot Eiropas zaļo kursu, Eiropa apņēmās līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo oglekļa neitrālo pasaules daļu, vienlaikus aizsargājot tās lielo bioloģisko daudzveidību un unikālo vidi. Atbalstot digitalizāciju un mākslīgo intelektu, Eiropa ir sākusi jaunu zaļās izaugsmes ceļu, kas stiprinās tās globālo konkurētspēju un saglabās tās sociālo modeli.

Lai gūtu panākumus, problēmas, ar kurām saskaramies divējādajā – zaļajā un digitālajā – pārkārtošanā, ir jāpārvērš par inovācijas iespējām. Pētniecība un inovācija iezīmē šā vērienīgā plāna virzību, uzsverot iespējas, brīdinot par šķēršļiem un nosakot galvenos virzienus un vienlaikus nodrošinot pārredzamību, sabiedrības iesaisti un ieguvumu vienlīdzīgu sadali visā Eiropas Savienībā.

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus dos rezultātus jau īsā un vidēji ilgā termiņā, nevis tālā nākotnē, taču šo rezultātu ietekme būs ilgtermiņa. Tas aptver aptuveni desmit jomas, kurām ir izšķirīga nozīme Zaļā kursa sekmīgā īstenošanā, – sākot ar ilgtspējīgu enerģiju, ēkām un mobilitāti līdz pat tīrai rūpniecībai, pārtikas sistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai. Tas pievēršas arī konkrētām problēmām, piemēram, dabas ugunsgrēkiem, piedāvājot mērķ­tiecīgu atbalstu Eiropas pilsētām un reģioniem un pētniecības infrastruktūru izveidei.

Kā mēs labi zinām, tehnoloģija pati par sevi nav risinājums: lai problēmas atrisinātu, ir būtiski jāmaina un jāpielāgo dzīvesveids un uzvedība. Tāpēc Eiropas Zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir adresēts Eiropas iedzīvotājiem, arī Eiropas jauniešiem, un piedāvā viņiem jaunas iespējas iesaistīties un paust savu viedokli.

Reaģējot uz koronavīrusu, ES ir pierādījusi, ka tā var rīkoties izlēmīgi un vienoti, mobilizējot resursus milzīgam atveseļošanās pasākumu kopumam, kas iepriekš tika uzskatīts par neiedomājamu. Lai atgūtos no krīzes, vienlaikus jārisina arī klimata problēmas, līdz gadsimta vidum jāpanāk oglekļnei­tralitāte un jāaizsargā un jāatjauno apdraudētā Eiropas vide un bioloģiskā daudzveidība.

Reklāma
Reklāma

Eiropas Zaļais kurss ne tikai palielina mūsu kopīgo mērķu vērienīgumu, bet arī atbalsta iedzīvotājus, ģimenes un reģionus visā Eiropā, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā. Tas nostiprina Eiropas vadošo lomu un rāda piemēru pasaulei, kuram citi vēlēsies sekot. Pētniecība un inovācija sniedz būtisku ievirzi un norādes: tās ne tikai notur Eiropu globālā sacensībā par jauniem sasniegumiem tehnoloģiju jomā un dod impulsu Eiropas jaunuzņēmumiem un novatoriem, bet arī sekmē sociālās inovācijas un dod iespējas iedzīvotājiem visā kontinentā.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.