Pieaug sabiedrības atbalsts vēja parku būvniecībai 0
Latvijā vēja enerģijas ražotņu celtniecību atbalsta 81,9% iedzīvotāju, kas ir par 4,7 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, informēja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Sabiedrības noskaņojumu pēta divus gadus
Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Andris Vanags norādīja, ka šis ir otrais gads, kad asociācija veic pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai un ietekmei uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.
Viņš uzsvēra, ka atkārtota pētījuma veikšana ļauj salīdzināt, kā mainījusies iedzīvotāju attieksme 2018. un 2019.gadā.
Starp aptauju 2018.gada nogalē un 2019.gada nogalē notikuši dažādi atgadījumi saistībā ar vēja parkiem, kas liek domāt, ka sabiedrībai bija lielāka iespēja sadzirdēt abu pušu viedokļus.
Vislielākais atbalsts saules enerģijas ražotnēm
Viņš stāstīja, ka starp jaunām enerģijas ražotnēm kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018.gadā, kad atbalstu tam pauda 85,2% iedzīvotāju.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019.gada nogalē šādu pāreju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.
Vairāk atbalsta jauni cilvēki
Arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem – atbalstu pauž 87% iedzīvotāju.
Vanags norādīja, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu un reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. “Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijai ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā,” pauda Vanags.
Atbalsts vēja enerģijai palielinās
Kaktiņš stāstīja, ka par Latvijas apstākļiem piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu iedzīvotāji joprojām atzīst hidroresursu jeb ūdens enerģiju.
To par piemērotāko enerģijas veidu Latvijai nosauc 41,1% aptaujāto, kas pret 2018.gadu ir samazinājums par 2,2 procentpunktiem. Turklāt pieaug Latvijas iedzīvotāju skaits, kas par piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu nosauc vēja enerģiju – 32,3% respondentu pretēji 27% 2018.gadā.
Savukārt par trešo piemērotāko pētījuma dalībnieki atzīst biomasas enerģiju – tā uzskata 10,5% iedzīvotāju. Saules enerģiju, neskatoties uz tās augsto atbalstu iedzīvotāju vidū, par piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu Latvijai uzskata vien 5,7% iedzīvotāju pretēji 8,1% gadu iepriekš.
Saules un vēja enerģijas ieguve mazāk kaitīga
Pētījums parāda arī to, ka iedzīvotāji saules un vēja enerģiju uzskata par tādu, kas rada mazāko kaitējumu dabai un cilvēkiem, stāstīja Kaktiņš. Proti, 88,4% pētījuma respondentu uzskata, ka saules enerģijas iegūšana rada ļoti mazu vai drīzāk mazu kaitējumu, kas ir gandrīz tikpat cik gadu iepriekš (87,2%), bet vēja enerģijas gadījumā tā uzskata 82,3% iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā 78,2% gadu iepriekš.
Nākamais enerģijas ražošanas veids ar mazāko kaitējumu uz dabu un cilvēkiem ir hidroelektrostacijas (HES), kuras par nekaitīgām vai ar drīzāk mazu kaitējumu uzskata 57,8% aptaujāto.
Par kaitīgāko enerģijas iegūšanas veidu iedzīvotāji viennozīmīgi uzskata ar oglēm darbināmas termoelektrostacijas (TEC), kuras par nekaitīgām uzskata vien 12,6% respondentu.
Kaktiņš norādīja, ka pieaug arī to cilvēku skaits, kuri vēja enerģiju uzskata par videi draudzīgu enerģijas ražošanas veidu – tā 2019.gada nogalē domāja 83,2% iedzīvotāju pretēji 78% gadu iepriekš.
Tāpat audzis arī to iedzīvotāju skaits, kas vēja enerģiju uzskata par ilgtspējīgu ražošanas veidu, kas nav atkarīgs no izzūdošu resursu rezervēm – tā uzskata 80,2% aptaujāto pretēji 76,8% gadu iepriekš.
Tāpat arī 77,4% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana mazina klimata pārmaiņu draudus – gadu iepriekš tā uzskatīja 71,4% aptaujāto.
Uzziņa:
Pētījums tika veikts 2019.gada decembrī un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
