Piedāvā mācības straumēt no skolas 0
Jau piekto reizi izstāžu zālē Ķīpsalā norisinājās ikgadējā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izstāde “RIGA COMM 2015”, kurā apmeklētāji varēja uzzināt Baltijas IKT nozares tendences un izmēģināt jaunākos risinājumus.
Izstādē piedalījās vairāk nekā 50 dažādi IT pakalpojumu sniedzēji un produktu izstrādātāji no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas. Tādi uzņēmumi kā “IBM Latvia”, “Overly”, “”Visma”, “Digital Journey”, “Lursoft” u. c. piedāvāja gan jaunākās tehnoloģijas, kas spēj palielināt uzņēmumu apgrozījumu, gan datu sargāšanas, grāmatvedības, noliktavas, ražošanas, finanšu un klientu attiecību vadības (CRM) programmatūras.
Izstādes projektu vadītājs Andris Briške uzsvēra, ka tieši šajā izstādē daudzi uzņēmumi atraduši IT risinājumus savam biznesam. “Nav svarīgi, vai esat zemnieku saimniecība vai liela būvfirma – konkrēta uzņēmuma vajadzībām piemēroti IT risinājumi atvieglos ikdienas darbu, ļaus efektīvāk izmantot resursus, ietaupīt laiku, drošāk uzglabāt datus, optimizēt dažādu procesu vadību, tādējādi uzņēmums paaugstinās konkurētspēju un peļņu,” uzsvēra A. Briške.
Atvērtā skatuve
Uz “Kursors.lv” atvērtās skatuves divu dienu laikā par dažādiem tematiem uzstājās dažādu uzņēmumu vadītāji un mārketinga eksperti.
Drošības programmatūras kompānijas “WatchGuard” reģionālais vadītājs Ziemeļeiropā Peters Johansons norādīja, ka ik dienu notiek gandrīz 200 tūkstoši uzbrukumu uzņēmumiem, privātpersonām, datoriem, mobilajām ierīcēm utt. “Ikviens Latvijā, Baltijā, Eiropā, pasaulē, kurš necīnās un sevi neaizsargā, noteikti ir saņēmis uzbrukumu, to pat neapzinoties,” uzsvēra P. Johansons.
Programmatūras izstrādes uzņēmuma “Bakotech” reģionālais vadītājs Baltijā Pāvels Kiseļovs pievērsās mobilo ierīču drošībai, uzsverot, ka lielākā daļa cilvēku par to neko nezina. “Data Security Solution” tehniskais direktors un līdzīpašnieks Raivis Kalniņš vērsa uzmanību uz lietotāju izglītošanu. IT risinājumu uzņēmuma “Maksikoms” vadītājs Eižens Putniņš uzsvēra, ka par brīvu iegūstamie antivīrusi ir nekam nederīgi. “Daudzas lietotnes prasa visu mūsu informāciju – telefona numuru, kontaktinformāciju, e-pastu utt. Kam to vajag? Lai darbinātu lietotni? Muļķības! Pēcāk ir tūkstošiem veidu, kā šos datus var nozagt un izmantot ļaunprātīgi. Cilvēki brīžiem ir lieli muļķi, un tādos gadījumos nekādas aizsardzības sistēmas viņu nevar aizsargāt,” uzsvēra E. Putniņš.
Runāt par klientu lojalitāti un nākotnes iepirkšanos bija ieradies “Maxima Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns. “Maxima” sekojusi pasaules lielāko veikalu gigantu piemēriem un sākusi piedāvāt iepirkties internetā. Viņš gan uzsvēra, ka pirms šāda pakalpojuma piedāvāšanas jābūt reālam veikalam, loģistikai un piegādes kontrolei, lai cilvēki pakalpojumam uzticētos. “Nav vienkārši mainīt cilvēku paradumus. “Fiziska” veikala eksistence ir svarīga, un diez vai tuvākajā laikā tas mainīsies, cilvēkiem joprojām gribēsies pašiem aiziet un apskatīties, salīdzināt preces,” norādīja I. Svilāns.
Tehnoloģijas skolās
Par informācijas tehnoloģiju izmantošanu skolu vidē izteicās “BranchTrack” vadītājs un “Inea Learning Technologies” līdzdibinātājs Sergejs Sņegirevs un “Edurio” dibinātājs Ernests Jenavs. S. Sņegirevs, kura pārstāvētie uzņēmumi nodarbojas ar korporatīvo apmācību, norādīja, ka 77% uzņēmumu ASV izmanto e-apmācības un kopumā pasaulē katru gadu apmācībām tērē 107 miljardus dolāru. Eiropā lielākā izaugsme šajā jomā ir Rumānijā, Polijā un Čehijā. Latvijā liela iespēja būs virtuālās realitātes un spēļu iesaistei apmācības procesā.
Savukārt E. Jenavs, kurš nodarbojas ar IT nodrošinājumu skolu vidē, norādīja, ka viņa kompānija būvē platformu, kurā skolas ērti varēs iegūt atgriezenisko saiti no skolēniem, vecākiem un skolotājiem. Vienkārši iedodot planšetdatoru skolēnam, sekmes no tā neuzlabosies. Tehnoloģijas jāizmanto lietderīgāk, piemēram, piedāvājot skolēnam video straumēšanu, ja viņš nespēj ierasties skolā. “Tie, kuri saka, ka tiešsaistē neviens nemācās, parasti saku – arī klātienē var iet uz semināru, spaidīt telefonu, neklausīties un pēc tam mēģināt nokārtot eksāmenu,” uzsver S. Sņegirevs. “Galvenais nav tas, ko tu zini, bet ko tu ar zināšanām vari izdarīt. Mainās izglītības mērķi – no informācijas nodošanas uz prasmju apgūšanu,” uzsvēra S. Sņegirevs.
“Analytics Junkie” pārstāvis Jānis Birģelis un “Google” sertificētais treneris Sergejs Volvenkins stāstīja par to, ko var izmērīt mājaslapās, kādu informāciju no to lietošanas var iegūt un kā uzlabot uzņēmuma ienākumus, pareizi strādājot ar lietotājiem. Viņi ieteica izmantot kādu no analīzes rīkiem, lai saprastu, kas cilvēkus mājaslapā visvairāk interesē, kam viņi nepievērš uzmanību utt. No šādas informācijas var secināt lietotāju paradumus un pielāgot mājaslapu lietotāju vēlmēm. Tā var uzlabot gan uzņēmuma mārketingu, gan mājaslapas popularitāti, gan beigu beigās arī produkta noietu un peļņu.
