Piektā protestu nedēļa Baltkrievijā: cilvēkus met mašīnās kā malku, Eiropa klusē, bet Putins atbalsta 12
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau piekto nedēļu Baltkrievijas pilsētu ielās iziet simtiem tūkstošu cilvēku, protestējot pret Lukašenko režīma nozagto uzvaru 9. augusta prezidenta vēlēšanās. Varturis Minskā grib saglabāt pozīcijas, sūtot demonstrantu izgaiņāšanai milicijas specvienības un aizturot un izraidot no valsts opozīcijas līderus.
Protestētājus met mašīnās kā malku
Aizvadītās nedēļas nogalē Minskā pret Lukašenko režīmu atkal demonstrēja vairāk nekā simt tūkstoši cilvēku, pieprasot rīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas. Maskotie drošībnieki brutāli aizturēja vairāk nekā 700 mierīgo demonstrāciju dalībnieku, sitot viņus ar stekiem un metot cilvēkus, arī sievietes, automašīnās kā malku.
Protestētāji devās uz pilsētas robežās esošo Drozdu ciematu, kurā ir valsts augstākās vadības amatpersonu privātmājas.
Ceļu uz Drozdiem protestētāju kolonnai aizšķērsoja milicijas specvienības kaujinieki, kuri aplenca kolonnas priekšgalā ejošās cilvēku grupas, piespieda cilvēkus nogulties zemē, bet pēc tam aizveda viņus uz automobiļiem aizturēto transportēšanai. Miliči, kas aizšķērsoja protestētājiem ceļu uz Drozdiem, arī raidīja gaisā vairākus brīdinājuma šāvienus.
Protesta gājieni un citas akcijas nedēļas nogalē notika arī citās Baltkrievijas pilsētās, tostarp Baranovičos, Bobruiskā, Brestā, kur pret demonstrantiem tika raidīts ūdensmetējs, Gomeļā, Grodņā, Kobrinā, Lidā, Mogiļevā, Molodečnā, Mozirā, Novopolockā, Pinskā, Polockā, Smorgoņā, Soļigorskā, Vitebskā, Žodinā.
ES kavējas ar sankciju noteikšanu
Eiropas Savienības ārlietu dienests paziņojis, ka vairāku ES valstu diplomāti “neregulāri uzturas” Nobela balvas laureātes rakstnieces Svetlanas Aleksijevičas dzīvoklī, lai nepieļautu viņas aizturēšanu. Režīma drošības dienests jau izraidījis no valsts vai aizturējis visus opozīcijas kustības – Koordinācijas padomes dalībniekus, izņemot Aleksijeviču.
Analītiķi atzīmē, ka, lai gan Polija un Baltijas valstis ir izziņojušas sankcijas pret vairākiem desmitiem Baltkrievijas amatpersonu, kas saistītas ar vēlēšanu rezultātu viltošanu un brutalitāti pret demonstrantiem,
Eiropas Savienībai joprojām nav izdevies pieņemt vienotu stingru nostāju pret Lukašenko režīma vardarbību.
Daži diplomāti šo kavēšanos saista ar sarežģīto situāciju Vidusjūras austrumos, Kiprai saistot rezolūcijas pieņemšanu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai ar sankciju vēršanu pret Turciju.
Tiek ziņots, ka Eiropas Parlamenta deputāti 17. septembrī plāno pieņemt rezolūcijas par stāvokli Baltkrievijā un plašajiem sabiedrības protestiem pēc prezidenta vēlēšanām, kā arī par Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājumu.
Krievija pauž atbalstu Lukašenko
Baltkrievijas līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko vakar ieradās Sočos, lai apspriestos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šī bija pirmā Lukašenko ārvalstu vizīte kopš 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuru rezultātu viltošana izsauca Baltkrievijā nepieredzēti plašus masu protestus.
Sarunās Sočos dienaskārtībā bija dziļāka Baltkrievijas un Krievijas integrācija “vienotās valsts” ietvaros, teikts Kremļa paziņojumā, piebilstot, ka paredzēts pārrunāt arī citus jautājumus, piemēram, enerģētiku, tirdzniecību un kultūras projektus.
Pirms vēlēšanām Lukašenko apsūdzēja Maskavu par ekonomiskā spiediena izdarīšanu nolūkā “aprīt” Baltkrieviju, taču tagad viņš par katru cenu cenšas iegūt Putina atbalstu protestu apspiešanai un sava režīma stabilitātes atjaunošanai.
Lai gan Putins bija viens no nedaudzajiem pasaules līderiem, kas apsveicis Lukašenko ar šķietamo uzvaru prezidenta vēlēšanās, viņš vienlaikus atzinis, ka tās nav bijušas “ideālas”. Putins jau augustā paziņoja, ka pēc Lukašenko lūguma esot izveidojis “rezerves policijas spēkus”, kas tikšot izvietoti “īpašas vajadzības” gadījumā. Kā ziņo aģentūra “RIA Novosti”, līdz 25. septembrim Baltkrievijas teritorijā notiek militārās mācības “Slāvu brālība” ar plašu Krievijas militārā kontingenta piedalīšanos.
ANO rīkos debates par situāciju Baltkrievijā
ANO saņēmusi 450 ziņojumus par aizturēto protestētāju piekaušanu un spīdzināšanu, un ANO Cilvēktiesību padome piektdien paredzējusi šajā jautājumā sarīkot īpašas debates.
ANO cilvēktiesību komisāre Mišela Bačeleta uzsvērusi, ka visas pret Baltkrievijas tiesībsargāšanas iestādēm vērstās apsūdzības ir jādokumentē un jāizmeklē, lai varētu noziedzniekus saukt pie atbildības.
ANO Cilvēktiesību padomē debates pieprasīja sarīkot ES, un to atbalstīja 25 no 47 padomes dalībvalstīm. Pret to iebilda Venecuēla un Filipīnas, bet 20 valstis balsojumā atturējās. ANO Cilvēktiesību padomes prezidente Elizabete Fislbergera no Austrijas paziņojusi, ka debates notiks piektdien.
