“Mēs nezinām spēles noteikumus!” Ādažu domes vadītājs par jauno Pierīgas pilsētu radīšanu 0
Mārupe jau tagad tiek uztverta kā Rīgas turpinājums. Taču ne Mārupe, ne Ādaži, ne Ķekava negrib zaudēt ciema statusu, bet Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien lēma, ka šīm Pierīgas apdzīvotajām vietām, ap kurām tiek veidoti jaunie novadi, ir jākļūst par pilsētām, jo ciems nevar būt reģionālās attīstības centrs.
Lai sagatavotos statusa maiņai, Mārupei, Ķekavai un Ādažiem ir dots laiks līdz 2021. gada 30. jūnijam – tas ir datums, pēc kura darbu sāks nākamā gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās domes. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts nosaka, ka
visiem ciemiem ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem būs pienākums pieteikties uz pilsētas statusa saņemšanu.
Priekšlikuma iniciators Jānis Dombrava (NA) Saeimas komisijas sēdē paskaidroja, ka nevar jaunajā novadu kartē būt pašvaldības, kurās nebūs nevienas pilsētas. Ķekavas novadā būs Baloži un Baldone, bet jaunajos Mārupes un Ādažu novados pilsētu nav. Pēc J. Dombravas priekšlikuma komisija arī nolēma uzrakstīt vēstuli Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai un Pārresoru koordinācijas centram, lai, gatavojot apstiprināšanai Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, tajā kā attīstības centrus iekļautu visu jauno novadu centrus.
Tie gan kļūs skaidrāki, kad Saeima būs nobalsojusi par jauno novadu karti. Komisijas sēdē vēl izskanēja ierosinājums izvērtēt arī citus jaunus centrus, jo, piemēram, Dienvidkurzemes novadā, kurā būs ap Liepāju izvietotās pašvaldības, esot vismaz divi potenciālie attīstības centri – Grobiņa un Aizpute, sacīja Ilze Indriksone (NA). Viktors Valainis (ZZS) par tādu uzskata arī Bauskas novadā iekļauto Iecavu.
Iecava un arī Koknese pērn pašas izrādīja interesi pēc reformas kļūt par pilsētām. Viens no iemesliem apdzīvotās vietas statusa maiņai, iespējams, bija cerības kļūt par novada centru. Taču Ādažu, Mārupes un Ķekavas novada vadītāji komisijas sēdē vienoti bija pret to, ka šie ciemi varētu pārtapt pilsētās.
“Mēs nezinām spēles noteikumus,” sacīja Ādažu novada domes priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA).
Viņš minēja, ka Ādažu novadā ir arī Kadaga ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem, kur izvietoti Nacionālo bruņoto spēku un NATO karavīri, bet nav ne pasta, ne vairāku citu pakalpojumu, kādi ir pilsētās. Ādažos ir spēcīgi uzņēmēji, kas paplašināja ražošanu, pateicoties Lauku atbalsta dienesta programmu finansējumam. M. Sprindžukam nebija skaidrs, vai tas vēl būtu pieejams Ādažiem kā pilsētai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša paskaidroja, ka finanšu atbalsta programmas ir plānotas attīstības centriem un pilsētām. “Iespējams, Lauku atbalsta fonda finansējums netiks piedāvāts,” atzina VARAM pārstāve.
Ja Ādažiem jākļūst par pilsētu, tad ir jāmaina arī teritoriālais plānojums, kas nebūtu loģiski, uzskata M. Sprindžuks. Ķekavas novada priekšsēdētāja Viktorija Baire sēdē sacīja, ka novada jaunais teritorijas plānojums jau ir nosūtīts saskaņošanai VARAM. Viņai tāpat nebija skaidrs, kā ciema pārdēvēšana par pilsētu pozitīvi ietekmēs Ķekavas attīstību, uz ko sēdē skaidra atbilde netika sniegta.
Arvils Ašeradens (“JV”) vaicāja, vai pilsētām ar mazāk nekā 2000 iedzīvotājiem savukārt nebūtu jākļūst par ciemiem. I. Oša atbildēja, ka esošajām pilsētām šo statusu neatņems. Latvijā ir vairāk nekā 70 pilsētas, no kurām dažās nav pat 1000 iedzīvotāju – piemēram, Apē, Ainažos, Durbē, Subatē.
