Piketi nebūs vienīgā protesta forma: plāno apvienot spēkus pret novadu reformu 4
Ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierināto pašvaldību protesta akcijas neaprobežosies tikai ar piketiem pie Saeimas.
Nedēļas sākumā Ikšķilē vairāk nekā desmit vietējie līderi un reģionos ietekmīgāko partiju – Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības – vadītāji apsprieda iespējamo turpmāko rīcību, ja ar pašvaldību reformu saistīto likumprojektu izskatīšanas gaitā Saeimā viņi paliks nesadzirdēti.
Radikālākais priekšlikums bija valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska bloķēšana Iecavā, organizējot nepārtrauktu neregulējamās gājēju pārejas šķērsošanu, kurā piedalītos liels skaits cilvēku.
Vairāki novadu priekšsēži arī atzina, ka gatavojas iesaistīties parakstu vākšanā, lai rosinātu referendumu par Saeimas atlaišanu.
Uz Ikšķiles novada iedzīvotāju tikšanos ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (“AP”) pirmdien ieradās pārdesmit citu pašvaldību pārstāvju, kas stundu iepriekš savā lokā apsprieda turpmāko taktiku.
Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (LRA) ierosināja apvienot spēkus, jo katra pašvaldība atsevišķi neko nepanākšot.
Viens no piedāvājumiem bija televīzijā, radio un citos medijos, kur tagad ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) reklāmas, izvietot pretim pašvaldību viedokli. Carnikavas novada priekšsēde Daiga Mieriņa (ZZS) ar šo priekšlikumu vērsās pie Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), jo pašvaldību budžeta līdzekļus šādiem mērķiem nevar izmantot.
Pēc tikšanās D. Mieriņa “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņa saprotot LPS vadību, jo organizācijā ir arī novadi, kas izveidoti ap reģionālajiem attīstības centriem, un tie reformu atbalstot.
Taču LPS varētu apkopot visu viedokļus un par tiem informēt sabiedrību, uzskata D. Mieriņa. “Nav pieļaujams, ka publiski parādās tikai vienas puses – ministra – viedoklis, un iedzīvotājiem ir grūti izvērtēt, kas viņus sagaida,” teica Carnikavas novada vadītāja.
Viņai piekrita Alojas novada priekšsēdis Valdis Bārda (ZZS), kurš sacīja:
“Cilvēks parastais vispār neko nesaprot, kas notiek. Pretējā puse izplata mītu, ka to visu organizē partijas, kas nav tikušas pie varas, bet tā tas nav. Cilvēkiem ir jānodod sakarīga informācija.”
Uz šo tikšanos bija ieradies arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, kurš informēja, ka visām pašvaldībām ir nosūtītas vēstules ar aicinājumu noformulēt savu viedokli un dot mandātu novada vadībai aizstāvēt to Saeimā. LPS dome jau ir panākusi, ka pēc tās aicinājuma Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti 4. decembrī ieradīsies Latvijā, lai vērtētu, kā tiek ievēroti Eiropas vietējo pašvaldību hartas principi.
“Viņi vēlas saprast, kas pusotra gada laikā ir mainījies Latvijā, kas vēl nesen bija paraugs citiem, kādai jābūt pašvaldību un valdības sadarbībai,” sacīja G. Kaminskis.
Ikšķiles novada deputāts Kaspars Upaciers (Ufo) rosināja sagatavot argumentētu pašvaldību viedokli, ar faktiem parādot, kādu ietekmi uz novadiem atstās piedāvātais teritoriālais iedalījums. Pieņemtie domju lēmumi ar skaidrojumu pēc tam esot jāsūta uz Saeimu.
“Ja šie lēmumi sasniegs kritisko masu, tad Saeimai būs jāieklausās,” uzskata K. Upaciers.
Viņš arī gatavs parakstīties par Saeimas atlaišanu, jo – “ja ir slikti padarīts darbs, tad par to ir jāatbild”.
Novadu pārstāvji plāno ierasties arī uz mediķu piketu, kas ceturtdien iecerēts pie Saeimas, jo, kā atzina vairāki vietējie līderi, tagad atbalstot veselības aprūpes darbiniekus, ir cerība, ka pēc tam viņi neaizmirsīs pašvaldības.
Ideju par valsts autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža bloķēšanu izteica Iecavas novada priekšsēdis Aivars Mačeks (NA). Viņš pēc tam “LA” paskaidroja, ka tas ir tikai priekšlikums, ko var izmantot kā galējo variantu. Turklāt to neorganizētu pašvaldība, bet gan nevalstiskās organizācijas, kas tajā pusē esot aktīvas. Vispirms tiks vērtēti citi pasākumi.
Iecavu paredzēts pievienot Bauskas novadam, pret ko pašvaldības iedzīvotāji aptaujā iebilst.
Iecavas vadībai tagad notiekot sarunas ar Baldoni par kopīga novada veidošanu. Kaimiņu pašvaldība vēlas, lai centrs būtu Baldonē. Ja par to izdotos vienoties, tad abas pašvaldības informētu Saeimu.
A. Mačeks pastāstīja, ka kampaņa par Saeimas atlaišanu netiks īpaši organizēta, bet novada dome atviegloja iespēju parakstīties tiem, kas to vēlas. Tā nolēma piemērot valsts nodevas atvieglojumus 100% apmērā Iecavas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā visām Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajām iniciatīvām.
