Pirmklasnieks lamā mammu un brāļus. Ko darīt? 2
Stulbene, cūka un citi tikpat daiļskanīgi vārdi no pirmklasnieka puses, turklāt mammas un brāļu virzienā. Skolā esot kā jēriņš, bet mājās nespēj savaldīt savas emocijas, tā īsumā var raksturot kādas mammas palīgā saucienu portāla Cālis.lv forumā.
Lūdzām situāciju komentēt speciālistam – Dr.psych. Airisai Šteinbergai, Privātās alternatīvās vidusskolas dibinātājai.
“Sākšu ar to, ka pie ģimenes ārsta esmu vērsusies, ir izrakstīti nomierinoši līdzekļi. Bet gribu saprast, pie kāda ārsta vērsties, lai palīdzētu bērnam tikt ar visu galā. Esmu cietusi fiasko jaunākā bērna audzināšanā, ar abiem lielākajiem nekad šādas problēmas nebija.
Situācija īsumā šāda – pirmklasnieks, trešais un jaunākais bērns. Līdz šim vienmēr visu varēja sarunāt, priekšā un pakaļā visu laiku lēkājusi neesmu. Taču nu vairs sarunāt ne ar labu, ne ar draudiem… Liekas, ka neko citu ne redz, ne dzird.
Šķiet, ka mans bērns gluži kā samainīts – stulbene, cūka, tie ir viņa ikdienas vārdi, kā apsaukāt mani un abus lielākos brāļus. Pļaukas ir dabūjis, kad mani šādi nosauc, bet rezultāta nekāda…. Ja, viņaprāt, ne tā paskatīsies, dzirdēsi lamu vārdu gūzmu. Ja mēģināsi ko iebilst – metīsies virsū ar to, kas pagadīsies pa rokai. Tuvojas brīvlaiks un man patiešām ir bail atstāt visus trīs mājās, bez pieaugušo klātbūtnes.
Lielajiem mācu, lai speciāli mazāko nekaitina, ja viņš pats sāk kašķēties, lai pagriež muguru un dodas prom, citādi kautiņš garantēts ar nezināmām sekām. Nesen tādā cīņas karstumā vecākajam tika nopietni nodarīts pāri.
Skolā – ne skolotājām pretim runā, stundas laikā kluss kā pelīte, kad skolotāja kaut ko stāsta, liekas, ka tas noteikti nav par manu bērnu. Sekmes skolā normālas, plusi ir ļoti daudz, retu reizi vērtējumā norādīts, ka viela apgūta daļēji, jo cik nu īsti var saprast ar šo aprakstošo vērtējumu.
