Plāno uzlabot Latvijas zvejnieku sadzīves apstākļus uz kuģiem 0
Plānots noteikt pamatprasības zvejnieku nodarbināšanai, uzlabojot Latvijas zvejnieku sadzīves apstākļus uz kuģiem, paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts “Zvejnieku nodarbināšanas kārtība uz zvejas kuģiem”.
Noteikumu projekts nosaka pamatprasības zvejnieku nodarbināšanai, īpašu uzmanību pievēršot darba līguma nosacījumiem, darba apstākļiem un prasībām zvejas kuģu dzīvojamo telpu un darba telpu aprīkojumam, trokšņu līmenim, zvejas kuģu kapteiņa pienākumiem.
Plānots noteikt, ka par vajadzīgo papildu zvejnieku skaitu un kvalifikāciju lemj zvejas kuģa īpašnieks, izvērtējot viņu atbilstību zvejas darbību raksturam tā, lai netiktu apdraudēta zvejnieku drošība un veselība. Ja uz zvejas palīgkuģa nav atbilstošu izmitināšanas un sanitāro iespēju, izmitināšanu un sanitārās iekārtas jānodrošina bāzes kuģim.
Plānots noteikt, ka kuģa kapteinim regulāri jāpārliecinās par dzīvojamo telpu tīrību, drošību un vispārējo stāvokli, pietiekamiem pārtikas un ūdens krājumiem, kā arī kambīzes un pārtikas noliktavu telpu un aprīkojuma atbilstību noteikumu pielikumā noteiktajām prasībām.
Kuģu īpašniekam jānodrošina zvejniekiem tiesības uz pietiekamu atpūtu un to, ka zvejnieku darba laiks vidēji sešu mēnešu periodā nepārsniedz 48 stundas nedēļā. Atpūtas laiku var sadalīt ne vairāk kā divos periodos, no kuriem viens ir vismaz sešas stundas ilgs, un intervāls starp diviem secīgiem atpūtas posmiem nepārsniedz 14 stundu. Atpūtas laika ilgumu var neievērot, ja tas nepieciešams kuģa drošībai ārkārtas situācijā vai dzīvības glābšanai jūrā.
Paredzēts, ka zvejas kuģa īpašniekam jāslēdz darba līgumu ar visiem zvejniekiem, kas, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, nodarbināti uz zvejas kuģa, paredzot pienācīgus darba un sadzīves apstākļus saskaņā ar noteikumu projektu uz kuģa. Zvejas kuģa īpašnieka pienākums ir iepazīstināt zvejniekus ar darba līguma noteikumiem un izskaidrot tā saturu pirms līguma noslēgšanas, ja nepieciešams.
Zvejniekam nav pienākums tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji segt maksu par rekrutēšanu, darbā iekārtošanu vai darba piedāvāšanu.
Tāpat noteikumu projektā paredzēts minimālais vecumam darbam uz zvejas kuģa, kas ir 16 gadu vai 18 gadi tādu darbu veikšanai, kas var apdraudēt personas veselību, drošību, attīstību, izglītību vai tikumību. Jaunākus par 18 gadiem ar izņēmumiem aizliegts nodarbināt no plkst. 22 līdz 7. Pilngadību nesasniegušos liegts nodarbināt darbos, kas var apdraudēt viņu veselību vai drošību.
Tāpat noteikumu projektā īpaša uzmanība pievērsta prasībām uzturam un dzeramajam ūdenim. Zvejas kuģa īpašnieks ir atbildīgs par pārtikas un dzeramā ūdens krājumu nodrošināšanu uz kuģa, pārtikas un dzeramā ūdens krājuma daudzuma uzturvērtības, kvalitātes un daudzveidības atbilstību jūrnieku skaitam uz kuģa, viņu reliģiskai piederībai un kultūras paražām, kā arī reisa ilgumam un veidam. Zvejniekiem jānodrošina atbilstošs, daudzveidīgs un uzturvielām bagāts ēdiens, kas ir higiēniski pasniegts un pagatavots.
Visbeidzot noteikumu projektā pievērsta īpaša uzmanība aizsardzībai pret slimību, traumu vai nāvi saistībā ar darbu, darba aizsardzībai un nelaimes gadījumu novēršanai, kā arī privātajiem darba tirgus pakalpojumiem zvejniekiem.
Noteikumu projekts attieksies uz zvejas kuģu, kas kuģo ar Latvijas karogu, īpašniekiem un uz tiem nodarbinātajiem zvejniekiem.
Par noteikumu projektu vēl būs jālemj Ministru kabinetam.
