Pēteris Strautiņš: Plašas teritorijas ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Vai Latvijas nākotne? 6
Autors: “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš
Latvijas reģioni specializējas dažādās eksporta nozarēs un kontrasti starp tiem palielinās, liecina “Luminor” veiktais pētījums par reģionu eksportspēju.
Turklāt atšķirīgāks kļūst gan reģionu eksporta produktu klāsts, gan to radīto ienākumu līmenis.
Pēdējo piecu gadu laikā notikušās izmaiņas reģionu eksportā iezīmē skaidru pretnostatījumu starp Rīgu un pārējo Latviju.
Mūsu galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne arvien vairāk specializējas pakalpojumu eksportā – IT un biznesa pakalpojumos, tūrismā un aviācijā, kamēr pārējā Latvijā attīstās preču ražošana.
Vidzemē pieaug jau tā lielais meža nozares (mežsaimniecība un kokapstrāde) īpatsvars, Kurzemes un Latgales rūpniecības attīstību pirmkārt virza metālapstrāde un mašīnbūve.
Reģionu specializācija sniedz priekšrocības – nozaru uzņēmumi arvien labāk viens otru papildina, aug darba tirgū pieejamo prasmju un zināšanu klāsts, taču arī rada riskus.
Pētījumā eksporta devums novadu, pilsētu un reģionu ekonomikā ir vērtēts galvenokārt caur algu izmaksu prizmu.
Tātad ir vērtēts, kā spēja radīt pārējā pasaulē pieprasītas preces un pakalpojumus ietekmē vietējos ienākumus.
Kā indikators algu kopsummai izmantoti valsts obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) maksājumi.
Šie dati liecina, ka Rīgā pēdējo piecu gadu laikā algas ir pieaugušas par 53%, Pierīgā par 51%, Vidzemē par 48%, Zemgalē par 38%, Kurzemē par 35%, bet Latgalē par 30%. Latvijas vidējais rādītājs ir 46%.
Rīgas panākumi saistīti ar pilsētas augošo specializāciju IT un biznesa ārpakalpojumu eksportā, kas pārskata periodā bija divas straujāk augošās eksporta nozares.
Vidzemes ekonomikai palīdz pārsteidzoši sekmīgā meža nozares attīstība šajā laikā.
Pierīgas sekmes nodrošināja tās izteikti diversificētā ekonomika, strauji augot ienākumiem te pārstāvēto rūpniecības nozaru spektrā.
Savukārt Kurzemes un Latgales vājāko dinamiku nosaka sākotnēji šeit esošais ļoti lielais ar austrumu–rietumu tranzītu saistīto uzņēmumu īpatsvars, bet šajā nozarē ienākumi pārskata periodā ir pat samazinājušies.
Eksportā, tāpat kā ekonomikā kopumā, vadošo lomu spēlē lielās pilsētas, tomēr visu pašvaldību reitinga augšgalā ar lielākajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju ir spēcīgākie novadi.
Tā, piemēram, lielās pilsētas 2018. gadā radīja 64% no pētījumā aptvertajiem eksporta ienākumiem. Starp pilsētām pirmo vietu ieguva Valmiera, palielinot pārsvaru pār Ventspili.
Divu lielāko Kurzemes pilsētu – Ventspils un Liepājas, kā arī Rīgas līmenis ir līdzīgs.
Ar lielu pārsvaru spēcīgākais Latvijas novads ir Mārupe, kura attīstību nodrošina gan lidosta, gan ražošana, gan intelektuālie pakalpojumi.
Ļoti spēcīgi ir arī Mālpils un Kocēnu novadi ar kokapstrādes nozari un Stopiņi ar būvmateriālu rūpniecību.
Starp lielajiem novadiem, par kādiem tiek uzskatīti novadi ar divpadsmit un vairāk tūkstošiem iedzīvotāju, līderu grupā ir arī Olaine ar tās attīstīto farmāciju, Smiltene ar meža nozari un pārtikas pārstrādi, kā arī Dobele ar tās pārsteidzoši daudzveidīgo eksporta ienākumu bāzi.
Uzskatu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerētā reģionālā reforma var paaugstināt pārvaldes efektivitāti, tāpēc tā ir atbalstāma.
Attīstības kontrastu galējības VARAM reformas piedāvājumā ieskicēto teritoriju starpā būs mazākas nekā starp pašreizējiem novadiem.
Taču tās joprojām būs ļoti ievērojamas.
Piemēram, Mārupes rajonā eksporta ienākumi uz cilvēku vairāk nekā trīskārt pārsniedz Latvijas vidējo līmeni, bet Ludzas un Balvu rajonā no tā atpaliek apmēram četras reizes.
Tāpēc sagaidāms, ka cilvēki Latvijā turpinās pārvietoties uz labāk attīstītajām teritorijām.
Arī nākotnē plašas teritorijas Latvijā būs ar zemu iedzīvotāju blīvumu un zemiem eksporta ienākumiem uz iedzīvotāju.
