Latvijā ir aptuveni 2000 ērču sugu. Pļavērces – ne mazāk bīstamas par ganību ērcēm 0
Pēdējā laikā Latvijas teritorijā strauji izplatās ornamentētā pļavērce, kuras latīniskais nosaukums ir Dermacentor reticulatus un kura tāpat kā tās radiniece – labāk zināmā ganību ērce – arī pārnēsā ērču encefalīta un Laimas slimības ierosinātājus.
Mūsu entomologi jeb kukaiņu pētnieki izpētījuši, ka Latvijā ir aptuveni 2000 ērču sugu (daudzas no tām ir augu parazīti, daudz arī dzīvo augsnē un pārstrādā augu atliekas, ir arī tādas, ko izmanto augu aizsardzībā cīņā pret augēdājērcēm), bet tikai dažām no tām ir nozīme cilvēka dzīvē.
Starp tām ir putekļērcīte, kašķa ērce, matu folikulu ērce, kas cilvēku populācijā bieži sastopama, ganību ērce, taigas ērce un pēdējā laikā Latvijas teritoriju ļoti strauji iekarojusī ornamentētā pļavērce, uzskaita Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis un ērču pētnieks Voldemārs Spuņģis.
Pļavērce, kas ir lielāka par parasto ērci, tāpēc vieglāk ieraugāma,
pēc nepārbaudītiem datiem, jau ir visā Latvijā un kopš 2013. gada nozīmīgi izplatījusies uz ziemeļiem. Speciālists stāsta, ka vismazāk ērces parādās priežu un citu skujkoku mežos, kultivētos laukos un kāpās, vairāk to ir vidēji mitros mežos ar daudz lakstaugiem, bet bieži sastopamas gar meža ceļiem.
Arī ornamentētā pļavērce pārsvarā sastopama aizaugušos zālājos un izcirtumos, kuros ir bagātīga kūla un kuri aizaug ar krūmiem. Tur ir labvēlīgi apstākļi sīko zīdītāju attīstībai, tajos barojas arī lielie zīdītāji, piemēram, briežveidīgie un mežacūkas. Zālāju aizaugšana ir viens no sugas straujas izplatības iemesliem.
Entomologs arī atgādina, ka ērces pašas neizplatās, to paveic meža dzīvnieki, visbiežāk strupastes, zaķi, lielie zīdītāji, uz kuriem jau parasti atrodamas pieaugušās ērces. Piemēram, pieaugušās pļavērces meklē tieši lielos savvaļas dzīvniekus un cilvēkus atšķirībā no to kāpuriem un nimfām, kas sūc asinis no sīkajiem zīdītājiem: strupastēm, kurmjiem, ciršļiem, ežiem, zaķiem un reti piesūcas lieliem dzīvniekiem.
Tomēr, kā stāsta pētnieks, tām galvenokārt patīk mataini radījumi, tāpēc priekšroku dod dzīvniekiem ar vilnu, bet, nonākušas uz cilvēka, cenšas doties viņa matu virzienā, lai tur ielīstu. Starp citu, to snuķīša struktūra (tas ir īsāks un strupāks) nav tāda, lai viegli pārkostu cilvēka ādu.
Diemžēl pļavērce tāpat kā tās radiniece ganību ērce arī pārnēsā tādus slimību ierosinātājus kā encefalīta vīrusu, borēlijas (izraisa Laimas slimību), babēzijas un citus.
UZZIŅA
• Parasti visvairāk ērču pārnesto infekciju ir no jūnija līdz septembrim, tomēr šāgada siltās ziemas dēļ (silts klimats ļoti labvēlīgs ērču attīstībai, tās veiksmīgi pārziemo) tās agrāk kļuvušas aktīvas.
• Pļavērces mitinās aizaugušās pļavās, tāpēc katram, kurš pabijis kādās nekoptās pļavās, pārnākot mājās, jāpārbauda savas drēbes un arī ķermenis, lai pļavērces nepagūst piesūkties. Labāk vispār izvairīties no aizaugušām pļavām, zālainām mežmalām.
• Lai sabiedrību izglītotu plašāk, Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2020. gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies ornamentēto pļavērci.
