Polija un Lietuva gatavo vērienīgu plānu: kara gadījumā uz Poliju varētu evakuēt vismaz miljonu Baltijas valstu iedzīvotāju 17
Polija un Lietuva sākusi precizēt plānus, kas kara vai citas smagas krīzes gadījumā paredzētu vismaz viena miljona cilvēku evakuāciju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz Poliju. Par ieceri pirmdien sprieduši abu valstu iekšlietu ministri, tiekoties pie Budzisko–Kalvarijas robežšķērsošanas vietas, vēsta “Notes from Poland”.
Lietuvas iekšlietu ministrs Martīns Katelīns norādījis, ka krīzes situācijām jāgatavojas laikus un ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstīm. “Šis plāns paredz aptuveni vienu miljonu un, iespējams, pat vairāk bēgļu, kurus kara gadījumā varētu evakuēt no mūsu valstīm,” sacīja Lietuvas ministrs.
Runa ir ne tikai par Lietuvas, bet arī Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem, kuri militāra apdraudējuma gadījumā varētu pārvietoties dienvidu virzienā caur Lietuvu uz Poliju. Ģeogrāfiski būtiska loma šādā scenārijā būtu Suvalku koridoram – sauszemes joslai starp Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, kas Baltijas valstis savieno ar pārējo NATO teritoriju.
Plānus jau izmēģina mācībās
Pagājušajā nedēļā Lietuvā noslēdzās deviņas dienas ilgas plašas mobilizācijas un civilās aizsardzības mācības. Tajās pirmo reizi tika praktiski pārbaudīti arī elementi, kas saistīti ar civiliedzīvotāju pārrobežu evakuāciju uz Poliju.
Mācībās piedalījās tūkstošiem Lietuvas amatpersonu, kā arī 20 cilvēku liela Polijas delegācija Iekšlietu ministrijas pārstāvju vadībā.
Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis pēc mācībām norādījis, ka tagad jāprecizē konkrēti praktiskie jautājumi – evakuācijas maršruti, nepieciešamā infrastruktūra, alternatīvie robežšķērsošanas punkti un vietas, kur Polijā uzņemt lielu cilvēku skaitu.
Polijas mediji vēsta, ka vislielākā slodze masveida evakuācijas gadījumā sākotnēji varētu gulties uz Podlases vojevodisti, kas robežojas ar Lietuvu. Paši scenāriji vēl tiek precizēti.
Polijai jau ir pieredze ar miljoniem bēgļu
Polijai ir arī ļoti nesena pieredze masveida cilvēku uzņemšanā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā tieši Polija kļuva par vienu no galvenajiem ceļiem, pa kuru no kara bēga miljoniem Ukrainas iedzīvotāju. Gandrīz miljons Ukrainas bēgļu Polijā dzīvo joprojām.
Abu valstu ministri uzsvēruši, ka pašreizējā plānošana nenozīmē, ka evakuācija būtu gaidāma tuvākajā laikā. Tās mērķis ir iepriekš sagatavot sistēmu situācijai, kurā Baltijas reģionā rastos nopietns militārs vai cita veida drošības apdraudējums. “Mums jābūt gataviem dažādām krīzes situācijām,” uzsvēris Polijas iekšlietu ministrs.
Vienlaikus Polija un Lietuva turpina pastiprināt sadarbību arī robežu aizsardzībā un cīņā pret nelegālo migrāciju no Baltkrievijas puses. Polijas robežkontrole ar Lietuvu un Vāciju pagarināta vismaz līdz 2027. gada martam.
Suvalku koridors – īpaši svarīgs punkts
Polijas un Lietuvas robežas rajons drošības plānos tiek uzskatīts par īpaši nozīmīgu, jo Suvalku koridors atrodas starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju.
Militāra konflikta gadījumā tas būtu galvenais sauszemes savienojums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju un pārējām NATO valstīm. Tāpēc Polija un Lietuva pēdējos gados šajā teritorijā rīkojušas arī kopīgas militārās mācības.
Pašlaik runa ir par preventīvu krīzes plānošanu, nevis lēmumu sākt iedzīvotāju evakuāciju. Tomēr pirmo reizi tik konkrēti publiski tiek runāts par mērogu – kara gadījumā uz Poliju varētu nākties pārvietot vismaz miljonu cilvēku no visām trim Baltijas valstīm.



