Monika Zīle: Politikā mūsu valstī pēdējā laikā ļaudis vienkārši “iet” – gluži vai kā sēnēs 0
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Sanākt kopā ir tikai sākums. Turēties kopā – progress. Strādāt kopā – jau panākums.” Henrijs Fords
Kaut arī cilvēkiem novados nav lielas intereses par galvaspilsētas domes vēlēšanām, to pirmsstarta kampaņai pievērst uzmanību par skādi nebūs.
Daži politiskie spēki neslēpj, ka cīņa par vietām Rīgas pašvaldībā ir ģenerālmēģinājums ceļā uz Jēkaba ielu.
Parlamentā “sardzes maiņa” gan tikai pēc diviem gadiem, taču dienas aizzib ātri un politikā šis laika nogrieznis būs vienīgi mirklis elpas ievilkšanai pirms iznākšanas uz valsts galvenās skatuves.
Rīgas mērogā tas jau noticis, un politikas vērotāji izrādi uzrīko bez sajūsmas.
Trūkst personību, dažas listes atgādina ar mokām saskribinātu sieciņu, daudz gadījuma ļaužu bez pieredzes politikā.
Arī programmas gandrīz visiem vienādi deklaratīvas, kam daži komentētāji gan iesaka nepievērst uzmanību: sarakstu lokomotīves taču zina, ka pirms vēlēšanām drīkst zīmēt jebkādas gaisa pilis – pēc iebalsošanas šā vai tā visu izmaina jaunie komandu spēles noteikumi.
Diemžēl nespēja darboties komandā bija pamatā gan iepriekšējās Rīgas domes atlaišanai, gan skaļajiem šķiršanās procesiem ar daudziem mandātiem 13. Saeimā ienākušajā “KPV LV”.
Ķīviņi šajā partijā vēlreiz apstiprina, ka dzīve tomēr nav matemātika, kur konkrēti saskaitāmie allaž veido vienu un to pašu rezultātu.
Politiskajā realitātē summa mēdz būt mainīga un atkarīga no tā, vai atsevišķie “cipari” piekrīt pabīdīt malā personīgās ambīcijas komandas izvirzīto mērķu sasniegšanas vārdā.
Izcilais portugāļu futbolists Krištianu Ronaldu kādā sarunā ar sporta žurnālistiem lūdzis tikšanās atreferējumā uzsvērt viņa pateicību kluba biedriem, jo bez vienotas komandas nav iespējami spilgti individuāli sasniegumi.
Sporta pasaulē plaši izmantotais saspēles jēdziens iederīgs arī politikā.
Bet ir liels naivums gaidīt spožu saspēli zem spilgta karoga uz ātru roku savāktā pulciņā, kur, citam citu tuvāk iepazīstot, tikai nedaudzi izrādās domubiedri.
Līdz ienākšanai nopietnā sportistu kolektīvā cilvēks izaug, savā jomā gūstot arvien spožākus panākumus.
Politikā mūsu valstī pēdējā laikā ļaudis vienkārši “iet” – gluži vai kā sēnēs, pat nekautrējoties paziņot: pēkšņi vakar labs čoms piedāvāja vietu vēlēšanu listē un šodien situ saujā.
Ja nu reiz atsaukties uz slavenībām, tad Stīvs Džobss – izcils uzņēmējs un viens no radošākajiem datoru industrijā – par komandas darba etalonu nosaucis slavenos “The Beatles”: katrs pats par sevi bija personība, bet cits citā redzēja spilgtāko un to veicināja, šādi radot augstas kvalitātes produktu.
Mūziķu un politiķu produktiem, bez šaubām, ir vairākas atšķirības. Taču abiem vienlīdz svarīgs tapšanas gaitā piedalījušās komandas saspēles līmenis.
To sabiedrībai vajadzētu daudz kritiskāk nekā līdz šim vērtēt, kad sāksies jaunu saulvežu dzimšana pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
