Politoloģe: Pastiprinās Lietuvas pašvaldību feodalizācija 0
Vērtējot svētdien Lietuvā notikušo pašvaldību padomju un mēru vēlēšanu rezultātus, bažas rada “pieaugoša feodalizācija, bijušo mēru nostiprināšanās”, pirmdien izteikusies politoloģe Aine Ramonaite.
Pēc viņas sacītā, ja šādas tendences turpināsies, ar laiku pēc vietējo vēlēšanu rezultātiem vairs nevarēs prognozēt valsts mēroga vēlēšanu rezultātus.
No 60 Lietuvas pašvaldībām pirmajā kārtā mēri ievēlēti tikai 19, bet no piecām lielākajām pilsētām tikai divās – Kauņā jau kļuvis skaidrs, ka pilsētu turpmākos četrus gadus vadīs līdzšinējais mērs Visvalds Matijošaitis, kurš guvis gandrīz 80% vēlētāju atbalstu, savukārt Šauļos ar 53% uzvarējis pašreizējais mērs Artūrs Visocks.
Arī citi pirmās kārtas uzvarētāji lielākoties ir esošie pilsētu un rajonu mēri.
Pārējās pašvaldībās vēlētājiem pēc divām nedēļām, 17.martā, būs jālemj, kuru no diviem stiprākajiem pretendentiem izraudzīties par pilsētas galvu.
Viļņā par mēra amatu sacentīsies esošais mērs Remiģijs Šimašus un viņa priekštecis Artūrs Zuoks, Klaipēdā – pašreizējais mērs Vītauts Grubļausks un Klaipēdas jūras ostas vadītājs Arvīds Vaitkus, bet Panevēžā – esošais mērs Rītis Račkausks un Seima deputāts Povils Urbšis.
Īpaši pārliecinošu uzvaru guvis Kauņas mērs Matijošaitis. Arī viņa vadītā vēlēšanu komiteja “Vienotā Kauņa” sev nodrošinājusi absolūto vairākumu pašvaldības padomē, kurā cita starpā ievēlēti arī Matijošaiša dēli Daiņus un Šarūns.
Politologs Laurs Bielinis izteicies, ka šāda Matijošaiša uzvara bija sagaidāma, taču vienlaikus uzsvēris, ka Kauņas mēram derētu nepiemirst arī opozīcijas nozīmi.
Politoloģe Ieva Petronīte uzskata, ka Kauņas vēlēšanu rezultāti no pārvaldes efektivitātes viedokļa uzskatāmi par panākumu, jo ļaus ātrāk un vienkāršāk pieņemt lēmumus. “Jautājums ir tikai par demokrātijas kultūru un to Kauņas iedzīvotāju viedokļa ievērošanu, kuri šim vairākumam nepiekrīt, un šai ziņā pastāv lielas šaubas,” viņa spriedusi.
Tikmēr “Swedbank” galvenais ekonomists Nerijus Mačulis tendenci otrreiz ievēlēt tos pašus mērus skaidrojis ar to, ka vēlētāji par viņu nopelniem uzskata taustāmās pārmaiņas – infrastruktūras attīstību un citus projektus, bet mazāk zina par viņu darba aizkulisēm.
“Iedzīvotāji vairāk pamana laukumus, parkus, ietves, sporta infrastruktūru, bērnudārzu un skolu attīstību un retāk saredz aizkulises – kā veidojas attiecības ar uzņēmējiem, vai ir sarežģīti saņemt atļaujas, vai ir korupcijas pazīmes. Šīs lietas ir neredzamas, bet, protams, ja pašvaldība strādā ļoti necaurskatāmi un neefektīvi, tad, jādomā, līdzekļu normālas infrastruktūras attīstībai arī nepaliktu,” viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Kā uzskata politologi, vēlēšanu rezultāti, kas liecina, ka vislielāko vēlētāju atbalstu pašvaldību padomēs guvušas sabiedriskās vēlēšanu komitejas, norāda uz zināmu partiju sistēmas eroziju.
Jau ziņots, ka par sabiedrisko vēlēšanu komiteju kandidātiem balsojuši gandrīz 27% vēlētāju, bet no partijām vislabāk klājies “Tēvzemes savienībai-Lietuvas kristīgajiem demokrātiem”, kas ieguvusi 16,02% vēlētāju atbalstu, kā arī Lietuvas Sociāldemokrātu partijai un Zemnieku un zaļo savienībai, kuras ieguvušas attiecīgi 13% un 11% balsu.
Kā izteicies politologs Mažvīds Jastramskis, “vienīgā pretinde sabiedriskajām komitejām ir stipras partijas, bet šajās vēlēšanās partijas nav sevi apliecinājušas kā stipras”.
Pēc viņa sacītā, tas, ka pagājušajās Seima vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušie zaļzemnieki šoreiz palikuši ceturtie, liek domāt, ka atbalsts šai partijai nav tik plašs, kā lēsuši tās līderi, kas iepriekš apgalvoja, ka uzvarēs “visās šogad paredzētajās vēlēšanās”. Lietuvu maijā vēl gaida ne tikai Eiropas Parlamenta, bet arī prezidenta vēlēšanas, kurās zaļzemnieki atbalsta premjera Sauļus Skverneļa kandidatūru.
Zaļzemnieku līderis Ramūns Karbauskis pirms pašvaldību vēlēšanām paziņoja, ka viņa partija iegūs 20 līdz 25 no 60 pašvaldību mēru amatiem, taču no 19 jau pirmajā vēlēšanu kārtā sadalītajiem mēru portfeļiem zaļzemnieki ieguvuši tikai divus, bet 17.martā paredzētajā otrajā kārtā visā Lietuvā iekļuvuši tikai 13 šīs partijas kandidāti. Karbauskim pirmdien jau nācies atzīt, ka viņa prognoze “nav bijusi precīza”.
No otras puses, politologi atzīst, ka salīdzinājumā ar 2015.gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām zaļzemnieki ieguvuši krietni vairāk mandātu pašvaldību padomēs – to skaits saskaņā ar provizoriskām aplēsēm pieaudzis no 140 līdz 216.
Ramonaites vērtējumā šīs vēlēšanas bijušas diezgan dīvainas, jo tajās nevar runāt par reāliem uzvarētājiem.
Jautāta, vai par uzvarētājām nevar uzskatīt bezpartijiskās komitejas, politoloģe atbildējusi neviennozīmīgi: “Jā, tās ieguvušas diezgan daudz, izgriezušas pogas partijām. Bet tā jau nav viena komiteja, tās ir gandrīz simt komitejas visā Lietuvā, dažkārt ļoti atšķirīgas, un nereti tās veidojuši cilvēki, kas aizbēguši no partijām”.
Lūgti novērtēt pašvaldību vēlēšanu rezultātu iespējamo ietekmi uz maijā gaidāmajām valsts prezidenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pēc pusotra gada paredzētajām Seima vēlēšanām, politologi atzinuši, ka pagaidām par to spriest grūti.
Jastramskis saskatījis zināmas paralēles starp vēlēšanu komiteju panākumiem tikko aizvadītajās vēlēšanās un šobrīd priekšvēlēšanu aptaujās pārliecinoši vadošā prezidenta amata kandidāta Gitana Nausēdas popularitāti, norādot, ka arī bezpartijiskais ekonomists Nausēda aptver “visplašāko caurmēra vēlētāja noskaņojumu un viedokļu spektru”.
Savukārt runājot par 2020.gada rudenī gaidāmajām Seima vēlēšanām, viņš aicinājis pievērst uzmanību tendencei, ka “lietuvieši visvairāk sliecas sodīt pie varas esošās partijas”. Tomēr zaļzemnieku izredzes, viņaprāt, nav pārāk drūmas un Seimā viņi, domājams, iekļūs.
Politologs arī pieļāvis iespēju, ka daļa no vietējām vēlēšanu komitejām, kurām šoreiz veicies labi un kuru līderi tiek vērtēti augstu, mēģinās pirms parlamenta vēlēšanām izveidot valsts mēroga politiskos spēkus.
