Linda Dombrovska: Ja Valsts kontrole ticētu tam, ko uzrakstījusi, tas būtu tas pats, kas ticēt, ka Zeme ir plakana 9
Linda Dombrovska, “Medības”, AS “Latvijas Mediji”
Kad kaut ko nezinu vai nesaprotu, vispirms par šo tēmu palasu, pakonsultējos ar ekspertiem, tiem, kas šo tēmu pārzina. Viedokli paužu tikai tad, ja varu ar faktiem to argumentēt, ja kaut ko nezinu, tā arī pasaku – nav mana kompetence.
Protams, vienmēr var kļūdīties, bet svarīgi ir pateikt – jā, kļūdījos, palasīšu vairāk.
Kad Valsts kontrole konkrētu ierēdņu izskatā ķeras klāt medību saimniecībai, kas gadiem pilnveidota un darbojas pietiekami efektīvi – protams, ir arī problēmas, bet kurā jomā tādu nav –, un sāk izteikties par lietām tā, ka ir skaidrs, sajēgas par šo tēmu nav vispār, kļūst baisi.
Baisi par to, ka tik svarīga institūcija kā Valsts kontrole, veicot revīzijas, ieklausās nevis ekspertu skaidrojumos, bet maļ to pašu retoriku, kas atskanējusi no ekstrēmu dzīvnieku tiesību aizsargājošo veidojumu puses.
Jā, šeit es runāju par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu attiecībā uz to, vai medījamos dzīvniekus Latvijā apsaimniekojam tālredzīgi. Ja es šo ziņojumu vērtētu kā kursa darbu vai bakalaura darbu, jāsaka – autors saņemtu zemāko novērtējumu.
Kādēļ? Tādēļ, ka dokuments ir pieņēmumu savārstījums, faktoloģiski neprecīzs un ar tendenciozi sagrozītu informāciju, lai panāktu vienu, sev vēlamu efektu – maldināt sabiedrību.
Iespējams, Valsts kontrole tic tam, ko uzrakstījusi, bet godīgi, tas būtu tas pats, kas ticēt, ka Zeme ir plakana.
Galva sagrozīta ne tikai sabiedrībai, bet arī medniekiem, jo kā gan var būt, ka dati tik ļoti atšķiras. Pēc VMD datiem, ir ap 1500 dzīvnieku, pēc speciālā monitoringa vērtējuma – ap 600.
Tas tādēļ, ka pirmais skaitlis apzīmē populācijas lielumu, bet otrs – populācijas stāvokli.
Kā skaidro institūts Silava, populācijas lielums ir aptuveni aprēķināts, uz netiešiem pierādījumiem balstīts vērtējums par indivīdu skaitu. Savukārt populācijas stāvoklis tiek vērtēts, ņemot vērā izmaiņas sugas izplatības kartē, indivīdu skaita dinamikā un šo datu atšķirībā no mērķa populācijas lieluma.
Divi dažādi skaitļi, divas dažādas metodes, divi dažādi lielumi, kas nav salīdzināmi attiecībā uz skaitļiem, bet gan uz tendencēm. Zinātnieki apgalvo, ka VMD un Silavas dati nav pretrunā, tādēļ arī uztraukumam nav pamata.
Tad, lūk, jāsaka, ka Valsts kontrole savā ziņojumā ne tikai nav centusies saprast, ka šie jēdzieni ir atšķirīgi, bet arī uzstājīgi apgalvo, ka tie ir pretrunā.
Zinātnē nav emociju, ir fakti, bet, ja valsts galvenā revīzijas iestāde nevis vērtē faktus, bet gan pauž emocijas, man patiesi metas kauns…
