Premjers līdz nedēļas beigām gaida atbildes 1
Akciju sabiedrība “Latvenergo” ir valsts lielākais un stratēģiski nozīmīgs uzņēmums, kas ir svarīgs arī no valsts drošības viedokļa, otrdien žurnālistiem uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Viņš līdz nedēļas beigām gaida no ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (“KPV LV”) atbildes uz jautājumiem par “Latvenergo” padomes atsaukšanu un pagaidu padomes iecelšanu, kas noticis pretēji labas pārvaldības principiem.
Līdz brīdim, kad premjers būs iepazinies ar ministra skaidrojumu, viņš neatbild uz jautājumiem, vai var sekot arī ministra demisija.
Taču K. Kariņa sacīto preses konferencē un arī koalīcijas sadarbības padomes sēdē, kā liecina tās dalībnieku teiktais, var uztvert kā signālu R. Nemiro.
Pagājušajā nedēļā ekonomikas ministrs R. Nemiro atlaida valsts a/s “Latvenergo” padomi, kurā bija Andris Ozoliņš, Martins Sedlackis, Andris Liepiņš, Mārtiņš Bičevskis un Baiba Rubesa. Tās vietā ministrs iecēla pagaidu padomi, kurā ir ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, a/s “Rigensis Bank” valdes loceklis Renārs Degro un ekonomists Artūrs Šnoriņš.
Jāpiemin, ka ministrs par šo lēmumu paziņoja pagājušajā trešdienā, kad premjers K. Kariņš nebija Latvijā, Saeima gatavojās pēdējai sēdei pirms vasaras brīvdienām.
Atsaucoties uz konfidencialitāti, R. Nemiro šāda soļa iemeslus neatklāja.
Otrdien tie vēl nebija zināmi arī premjeram K. Kariņam, liecina viņa sacītais. Taču valdības vadītāju pat vairāk uztrauca veids, kādā notikusi jaunās padomes iecelšana.
“Valdības koalīcijas deklarācijā ir rakstīts, ka mēs ievērosim labas pārvaldības principus arī uzņēmumu padomēs. Tas nozīmē rīkot atklātu un caurspīdīgu konkursu pēc profesionālām spējām, nevis pēc politiskās piederības,” teica K. Kariņš.
Viņaprāt, tāda pagaidu padome nevarot būt, var būt tikai atklātā konkursā izraudzīta uzņēmuma padome. Premjers uzsvēra, ka Latvija atrodas OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā) un Eiropas Savienībā un nevarot atļauties šādā veidā izraudzīties nozīmīga uzņēmuma padomi pretēji OECD principiem. Jūlijā premjeram K. Kariņam ir plānota vizīte uz ASV, kuras kontekstā arī var uzlūkot viņa norādes uz OECD vadlīniju nozīmību labas pārvaldības nodrošināšanā.
Aģentūra LETA ziņo, ka rezolūcijā ekonomikas ministram premjers ir atgādinājis Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredzēto, ka, ja gadījumā padomes locekļa kandidātu nav iespējams nominēt termiņā, kas nodrošinātu kapitālsabiedrības rīcībspēju, valsts kapitāla daļu turētājs par padomes locekli ieceļ kandidātu, kas atbilst attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Ekonomikas ministrija ir “Latvenergo” akciju turētāja, kuras intereses pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Ekonomikas ministrs R. Nemiro žurnālistiem paziņoja, ka ministrija izstrādā konkursa nolikumu, lai izsludinātu konkursu uz “Latvenergo” padomi.
Taču šajā pārejas periodā bijis nepieciešams iecelt padomi, kura, pēc R. Nemiro domām, ir profesionāla, “bet tās iecelšanas nianses ir diskutējamas”.
Lūgts komentēt premjera sacīto, ka tāda pagaidu padome, kas nav izraudzīta konkursā, neatbilst labas pārvaldības principiem, R. Nemiro skaidri neatbildēja, tās pagaidu statusu saistot ar to, ka tās pilnvaru termiņš nav pieci gadi, bet tikai līdz konkursa rezultātu paziņošanai.
R. Nemiro arī šonedēļ nerunāja par iemesliem, kuru dēļ atcelta iepriekšējā “Latvenergo”‘ padome, norādot uz sensitīvu informāciju, kas esot saistīta ar energouzņēmumu konkurenci Baltijas tirgū. Ministrs lika saprast, ka, viņa skatījumā, padome esot bijusi pārāk kūtra starptautiskajos tirgos.
Uz jautājumu, kāpēc ministrs padomes atlaišanai izvēlējās laiku, kad premjera nav Latvijā, R. Nemiro atbildēja:
“Es nezināju, ka Krišjānis Kariņš nav Latvijā, jo mēs viens otram neatskaitāmies par atrašanos prombūtnē.
Jāsaprot, vai mums ir savas atbildības sfēras, kurās mēs jūtamies gana atbildīgi par saviem lēmumiem un arī tiesīgi tos pieņemt, vai nav.” Ekonomikas ministrs nedomā, ka notikušais var atsaukties uz valdības stabilitāti. K. Kariņš uz šo pašu jautājumu atbildēja diplomātiski – visi koalīcijas partneri esot bijuši vienisprātis, ka ir jāpilda valdības apņemšanās un jāievēro labas pārvaldības principi. Lielā mērā turpmākie notikumi būs saistīti ar to, vai ekonomikas ministra sniegtās atbildes premjeru pārliecinās.
