Pret 23 personām sākta kriminālvajāšana par valsts valodas apliecību tirgošanu Latgalē 0
Prokuratūra pieņēmusi lēmumus par kriminālvajāšanas sākšanu pret 23 personām lietā par valsts valodas apliecību tirgošanu Latgalē, aģentūru LETA informēja Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Kriminālvajāšanas sākšanai apjomīgo lietu Latgales tiesas apgabala prokuratūra decembra sākumā saņēmusi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).
Eiduka skaidroja, ka lēmumi par kriminālvajāšanas sākšanu ir pieņemti attiecībā pret visām 23 personām, pret kurām KNAB to lūdza, bet pieņemtie lēmumi vēl nav uzrādīti nevienai no personām.
Katrai no lietā iesaistītajām personām jāierodas uz prokuratūru, lai lēmumu saņemtu. Pirmā persona uz prokuratūru uzaicināta ierasties 21.decembrī, un, kā prognozēja Eiduka, līdz gada beigām visas personas iepazīstināt ar lēmumu neizdosies.
Kamēr personas nav iepazīstinātas ar apsūdzībām, prokuratūra plašāk šo lietu nekomentē.
Jau vēstīts, ka KNAB rosina Latgales tiesas apgabala prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret 23 personām lietā par valsts valodas apliecību tirgošanu.
KNAB rosina apsūdzēt trīs Valsts izglītības satura centra (VISC) darbiniekus par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, kā arī ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā.
Par prettiesiska labumu došanu ierosināts apsūdzēt piecas personas, kuras ieguva valsts valodas apliecības, izmantojot VISC darbinieku “palīdzību”. Kriminālvajāšanu lūgts sākts pret piecām personām, kuras ieguva valsts valodas apliecības, izmantojot viltus valsts valodas pārbaudes kārtotāju “pakalpojumus”.
Prokuratūrai arī būs jālemj, vai uzrādīt apsūdzību trīs starpniekiem, dokumentu viltotājiem un Valsts valodas pārbaudes kārtotājiem ar viltotiem dokumentiem.
Lietā ir iesaistīti septiņi Krievijas pilsoņi, viens Azerbaidžānas un divi Armēnijas pilsoņi.
KNAB izplatītajā infografikā redzams, ka nozieguma pirmajā shēmā bijuši iesaistīti četri Krievijas pilsoņi un viens Azerbaidžānas pilsonis, kuri devuši naudu starpniekam. Starpnieks naudu nodevis VISC darbiniekam, kurš šiem pieciem ārzemniekiem nodrošinājis valsts valodas apliecības.
Otrajā shēmā Krievijas pilsonim ar divu starpnieku palīdzību tika noorganizēti cilvēki, kuri ar viltotiem dokumentiem kārtoja valodas pārbaudi viņa vietā. Trešā shēma bijusi līdzīga otrajai, taču tikai ar vienu starpnieku un tajā iesaistīti divi Krievijas un divi Armēnijas pilsoņi.
KNAB par sniegto tehnisko atbalstu kriminālprocesa izmeklēšanā pateicas Valsts robežsardzes amatpersonām, it īpaši Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes amatpersonām.
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” pagājušā gada septembrī ziņoja, ka trešo valstu pilsoņiem ir nelikumīgi izpalīdzējušas dažas latviešu valodas skolotājas un nu jau bijusī VISC valodas prasmes pārbaudes komisijas sekretāre Daugavpilī. Raidījums toreiz ziņoja, ka viena no aizdomās turētajām ir Stopiņu pamatskolas latviešu valodas skolotāja Ilze Demčenko.
VISC apkopotā statistika liecinot, ka 2016.gada vairāk nekā ceturtā daļa pretendentu valodas apliecību centušies iegūt Latgalē, no tiem vairāk nekā 750 – Daugavpilī. Visbiežāk apliecības iegūt centušies tie, kuriem tās nepieciešamas darbam, tomēr 8% gadījumu pagājušajā gadā bija saistīti ar vēlmi saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju vai iegūt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Daugavpilī šādi eksāmeni vismaz reizi mēnesī notika Lietuviešu biedrībai piederošajā ēkā Teātra ielā 8 pavisam netālu no pilsētas domes. VISC šai namā īrēja telpas – dažas stundas mēnesī uz pārbaudes laiku. Šāda pārbaude notika arī laikā, kad pēkšņi tur KNAB ar Valsts robežsardzes papildspēkiem.
