Valdību veidot uztic Gobzemam. Viņa pirmie paziņojumi pēc nominācijas 4
Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt KPV LV premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam.
Valsts prezidents Gobzemam arī dod divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība iegūtu vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi.
Prezidents piebilda, ka gadījumā, ja tas neizdosies, tad Gobzema nomināciju atsauks, bet viņš cer, ka partijas spēs panākt vienošanos par jaunas valdības izveidi.
KPV LV parlamenta vēlēšanās ieguva otro vietu ar 14,25% vēlētāju atbalstu un 16 deputātu vietas 13.Saeimā.
Politiķis pateicās Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par “drosmi un uzticību”, uzticot viņam valdības veidošanu.
“Varu apsolīt, ka visu savu atlikušo mūžu darīšu visu iespējamo, lai Latvijas tauta dzīvotu pārticībā, saticībā, lai Latvija uzplauktu,” žurnālistiem pauda Gobzems.
Viņa mērķis esot “pagriezt Latvijas seju pret cilvēkiem, cilvēku seju pret valsti un padarīt to par vienotu kopumu”.
No rīta R. Vējonis atsevišķi tikās ar visām 13. Saeimas partijām, bet vēlāk ar KPV LV un Attīstībai/Par! bija kopīga tikšanās.
Gobzems būs otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģinās izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvas partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam.
Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Valdības veidošanā plāno iesaistīt sešas partijas, bet par šo jautājumu vēl lems frakcija
Valdības veidošanā varētu iesaistīt sešas parlamentā pārstāvētās labēji centriskās partijas, tomēr par šo jautājumu vēl lems KPV LV Saeimas frakcija, žurnālistiem sacīja premjera amatam nominētais Gobzems.
Gobzems skaidroja, ka vispirms valdības veidošanas procesu pārrunās frakcijā. Šodien varētu tikt veikti sagatavošanas darbi, bet oficiālās tikšanās vēl varētu nenotikt.
Politiķis vērsa uzmanību, ka KPV LV frakcija jau iepriekš ir nolēmusi, ka mēģinās veidot valdību no labēji centriskām partijām.
Gobzems pagaidām arī sīkāk nekomentēja iecerēto valdības veidošanas sarunu gaitu, mudinot ar šādiem jautājumiem nesteidzināt politisko spēku. Viņš akcentēja, ka divas nedēļas ir pietiekams laiks, un vispirms šo jautājumu KPV LV pārrunās frakcijā, kā arī uzklausīs citas partijas.
Taujāts par jomām, kuras “KPV LV” kā valdības vadošā partija vēlētos savā pārziņā, Gobzems norādīja, ka šis ir pāragrs jautājums.
Gobzema pieredze un izglītība
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2003.gadā Gobzems vien 25 gadu vecumā tika iecelts par Maksātnespējas administrācijas direktoru. Līdz tam bijis Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja vietnieks, Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu departamenta direktors. Pirms kļūšanas par Maksātnespējas administrācijas direktoru darbojies arī Maksātnespējas likuma izstrādes darba grupā.
Gobzems 2008.gadā bija organizācijas “Sabiedrība citai politikai” Tieslietu darba grupas vadītājs un valdes loceklis, bet 2009.gadā no tās izstājies. “Sabiedrība citai politikai” vēlāk bija viena no “Vienotību” veidojošām organizācijām. Savukārt 2013.gadā Gobzems paziņojis, ka nolēmis iesaistīties politikā un piedalīties Saeimas vēlēšanās no toreiz topošās partijas “Latvijas attīstībai”.
Savulaik strādājis arī pazīstamā advokāta Romualda Vonsoviča birojā, bet 2008.gadā tika izveidots Gobzema birojs. Savukārt kā advokāts plašāku atpazīstamību Gobzems iemantojis pārstāvot cietušo pusi Talsu traģēdijas lietā, savukārt pāris gadus vēlāk Zolitūdes traģēdijas lietā.
LASI Gobzema sniegtās ziņas par sevi CVK
Gobzems prasa SAB argumentēt, kāpēc viņa pielaides izvērtēšanai nepieciešams ilgāks laiks
Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) vēlas, lai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) argumentē, kāpēc viņa pielaides izvērtēšanai nepieciešams tik ilgs laiks.
“Iestādei ar aptuveni astoņu miljonu budžetu šajā situācijā diez vai ir nepieciešams izprasīt kādus tiesiskās palīdzības lūgumus. Un vēsture rāda, ka to var izdarīt ļoti straujiem soļiem. Tāpēc arī šī problēma, kas patiesībā nav problēma, tiks atrisināta,” žurnālistiem pauda premjera amata kandidāts.
Vairākas reizes vaicāts, kā viņš varēs pilnvērtīgi pildīt pienākumus, ja vēl nebūs SAB lēmuma par pielaidi valsts noslēpumam, Gobzems skaidroja, ka varēs pildīt savus pienākumus. “Man būs pielaide, neuztraucieties,” viņš uzsvēra.
Politiķis arī uzskata, ka esošais regulējums attiecībā uz pielaižu piešķiršanu nav demokrātisks un šī situācija tiks mainīta. Viņš norādīja, ka tas ir nedemokrātiski, ka ne tikai viņš, bet arī daudzi citi jaunie politiķi nevar pretendēt uz kādu posteni, kamēr nav saņemta pielaide valsts noslēpumam.
Premjera kandidāts arī pieļāva iespēju, ka SAB vadītājs Maizītis ir ķīlnieks šai situācijai un viņam jāpalīdz no tās iziet. “Šāda sistēma nav nevienā attīstītā pasaules valstī, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā,” uzsvēra Gobzems.
Kā Vējonis pamatoja Gobzema izvirzīšanu?
Pilns prezidenta paziņojums:
“Valsts prezidents norāda, ka politiskās partijas nogaidot, nevis aktīvi konsultējoties par iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta kandidātam, rada riskus mūsu valsts turpmākajai attīstībai un izaugsmei.
Pagājušajā nedēļā panāktās vienošanās par 13.Saeimas darbu, ievēlot komisiju sastāvu, ir signāls, ka partijas var vienoties, ja ir tāda griba. Tāpēc Valsts prezidents sagaida no A.Gobzema aktīvas konsultācijas, lai vienotu partijas atbalstam savai kandidatūrai Ministru prezidenta amatam.
Ja divu nedēļu laikā – līdz 2018. gada 10. decembrim (ieskaitot) netiks panākta vienošanās par parlamenta vairākuma atbalstu A.Gobzema kandidatūrai, Valsts prezidents atsauks savu rīkojumu “Par Ministru kabinetu” un aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.
SKATIES VIDEO: VĒJOŅA PAZIŅOJUMS PAR GOBZEMA NOMINĒŠANU. GOBZEMA UN PABRIKA PIRMIE KOMENTĀRI
