Foto: Ieva Leiniša/LETA

Izvēlas Gobzemu; bez paskaidrojuma 0

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar pēc divdesmit minūšu tikšanās ar diviem premjera amata kandidātiem Aldi Gobzemu (“KPV LV”) un Arti Pabriku (“Attīstībai/Par!”) tomēr valdības veidošanu uzticēja Gobzemam. Iepriekš, vērtējot kandidātus, prezidents bija sacījis, ka “vairāk jaunās politikas pārstāvis” būtu Gobzems, taču, no otras puses, Pabrika pieredze vērtējama arī kā pluss, jo tas ļautu viņa vadītajai valdībai ātrāk kvalitatīvāk sākt darbu. Pabrikam nebūtu problēmu ar pielaidi valsts noslēpumam, kamēr Gobzemam, pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) norādes, vēl nepieciešama papildu pārbaude, kas var ievilkties pusgada garumā.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Pēc Pabrika sacītā, prezidents īsti neesot paskaidrojis iemeslus, kāpēc viņš izlēmis par labu Gobzemam. Arī Gobzems nevarēja izstāstīt, kādi tad bijuši prezidenta argumenti, vien atgādināja to, ko pats pirms vēlēšanām paudis: “Ne reizi vien esmu publiski teicis, ka man izdosies pārliecināt Saeimas vairākumu nobalsot par manu izveidoto valdību, bet, pats galvenais, “KPV LV” kā labēji centriskais politiskais spēks ir saņēmis vislielāko sabiedrības atbalstu (16 deputātus Saeimā), un tāpēc uzskatu, ka mana nominēšana ir likumsakarīgs rezultāts.”

Prezidenta preses sekretāre Kristīne Kļavniece vakar pēcpusdienā sacīja, ka Valsts prezidents neko vairāk par savu izvēli vairs nestāstīšot, jo esot ārpus Latvijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gobzems pēc nominācijas pateicās Valsts prezidentam par drosmi šajā sarežģītajā politiskajā situācijā, pieņemot šo lēmumu, kā arī “par drosmi apstākļos, kad varbūt daļa no kaut kādām publiskajām aktivitātēm ir izdarījusi spiedienu”. “Šodien varu apsolīt, ka visu atlikušo mūžu darīšu visu iespējamo, lai Latvijas tauta dzīvotu pārticībā, lai tā dzīvotu saticībā un lai Latvija uzplauktu,” tā Gobzems runāja Rīgas pilī.

Valsts prezidents nominētajam Ministru prezidenta kandidātam ir licis divās nedēļās iesniegt priekšlikumus par iespējamā vairākuma atbalstu parlamentā, iespējamo ministru sastāvu un galvenos svarīgākos uzdevumus, pie kuriem Gobzema valdība plāno ķerties klāt. “Ja divu nedēļu laikā nebūs, tad, protams, es nomināciju atsaukšu un tālāk domāšu nākamās rīcības, ko un kā turpināt sarunas, lai varētu iegūt rīcībspējīgu valdību,” skaidroja Valsts prezidents.

Premjera kandidāta plānos ir valdības veidošanā iesaistīt piecas parlamentā pārstāvētās labēji centriskās partijas, taču viņš piebilda, ka par to vēl lemšot “KPV LV” Saeimas frakcija. Iepriekš viņš vairākkārt devis mājienus, ka valdībā esot jāņem arī “Saskaņa”. Arī patlaban šāda “sarkanā līnija” nav novilkta. Toties, ja Gobzems valdībā grib redzēt arī JKP, tad jāņem vērā, ka tā joprojām izslēdz sadarbību ar ZZS. Kaut gan JKP atbildīgi vēlas piedalīties valdības veidošanas procesā, tomēr pie viena galda ar ZZS nesēdīšoties. Bordāns ziņu aģentūrai LETA sacījis, ka no “KPV LV” sagaidot, ka šī partija pieturēšoties pie vēlēšanu kampaņas solījumiem, tostarp par nesadarbošanos ar ZZS, kurai Saeimā ir 11 deputāti.

Toties ZZS ir gatava sarunām ar visiem labēji centriskajiem politiskajiem spēkiem. Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis sacīja, ka partija ir gatava sarunām ar Gobzemu un ka ZZS pirms vēlēšanām nav slēpusi, ka tā vēlas valdībā redzēt latvisko partiju bloku. “Mēs vēlamies iepazīties ar nominētā kandidāta piedāvājumu turpmākajai sadarbībai, un droši vien mums būs ne mazums papildu jautājumu,” skaidroja Augulis.

Reklāma
Reklāma

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars neslēpa, ka viņu mulsinot Valsts prezidenta nominācija, jo pastāvot bažas, ka Gobzems nesaņems pielaidi valsts noslēpumam. “Iespējams, prezidentam ir pārliecība, ka šī pielaide būs, bet, ja tas tā nav, tad tas var radīt risku valsts reputācijai,” atzina Dzintars. Tomēr viņš skaidroja, ka partija esot gatava runāt ar Gobzemu: “Politiskās krīzes novēršanas vārdā mēs nedrīkstam atsacīties no valdības veidošanas sarunām, mums no tām ir jāpanāk iespējami lielākais labums sabiedrībai.”

Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” negrasoties sadarboties ar “Saskaņu”, ja Gobzemam pietrūks balsu un viņam radīsies vēlēšanās ņemt kompānijā šo partiju. “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis: “Mēs redzam, ka “KPV LV” veido tiltu ar “Saskaņu”, bet ir skaidrs, ka kopā ar šo partiju mēs nestrādāsim. “Jaunā Vienotība” vēlas noskaidrot, vai Gobzema partija joprojām uzskata, vai Latvijā ir nepieciešama viena valsts finansēta augstskola un līdzīgi kā Putina Krievijā – iecelti vietvalži apriņķos.”

Savukārt “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis ir simtprocentīgi pārliecināts, ka viņa partija nokļūs valdībā: “”Sarkanās līnijas” ir nenobriedušas sabiedrības pazīme, un droši vien latviešu sabiedrība piedzīvos to brīdi, kad līnijas gaisīs. Tāpat kā to piedzīvoja Igaunijas sabiedrība, jo tur “Saskaņai” līdzvērtīga partija ir ne tikai valdībā, bet arī vada valdību. Tad jau redzēs, pie kura premjera tas notiks.”

Gobzems gan vispirms runāšot ar piecām latviskajām partijām, un sarunas sākšoties jau šo pēcpusdien. Viņš tām piedāvāšot “ceļa karti”, kas esot “KPV LV” iepriekš publiskotā valdības deklarācijas projekta īsā versija. Tajā ir rakstīts, ka partija vēlas panākt, lai 2050. gadā Latvijā dzīvotu 2,5 miljoni Latvijas pilsoņu. Lai to izdarītu, partijas apņemas veikt 13 darbus, tajā skaitā izveidot valdību no sešiem ministriem un premjerministra; mainīt valsts pārvaldes modeli, izveidojot sekretariātus konkrētu uzdevumu izpildei; apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē; samazināt medikamentu cenas, liberalizējot farmācijas nozari; izstrādāt jaunu, efektīvāku nodokļu sistēmu, kas būtu saprotamāka un taisnīgāka; reformēt tieslietu sistēmu, lai jebkuru tiesvedību varētu pabeigt gada laikā utt.

Grūti noticēt, ka pārējās partijas Valsts prezidenta dotajās divās nedēļās piekritīs tik radikāliem risinājumiem, un sarunas atkal var ievest strupceļā. Neoficiāli izskanējis, ka Valsts prezidents būs spiests nosaukt trešo premjera kandidātu, kas varētu būt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”). Politiskajās aizkulisēs tiek runāts arī par to, ka Vējonis, nominēdams Gobzemu, ir nodrošinājis šīs partijas atbalstu Vējoņa otrajam pilnvaru termiņam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.