“Priekšnieks bija ļoti nikns!” Andris slimības lapas laikā devies uz ārzemēm un nu ir apjucis, vai rīkojās pareizi 0
Slimības lapa parasti nozīmē, ka cilvēks uz laiku ir atbrīvots no darba pienākumiem, lai atgūtu veselību. Taču dzīve ne vienmēr apstājas līdz ar darbnespējas lapas atvēršanu – reizēm rodas nepieciešamība doties ceļojumā, apciemot tuviniekus vai pat izbraukt no Latvijas. Bet vai slimības laikā to drīkst darīt, un cik lielā mērā cilvēka rīcību var ierobežot darba devējs?
Ar šādu situāciju saskāries Andris, kurš lūdz redakcijas palīdzību, rast skaidrību šajā situācijā.
“Vēlos noskaidrot situāciju, kas ar mani nesen notika. Man bija izsniegta darbnespējas lapa, jo veselības problēmu dēļ kādu laiku nevarēju doties uz darbu. Slimības lapas laikā devos uz citu valsti, jo man bija iepriekš plānots brauciens.
Taču darba devējs par manu braucienu uzzināja un, lai neteiktu vairāk, bija ļoti nikns. Pēc viņa teiktā sanāk, ka slimības lapas laikā doties uz citu valsti nedrīkstot un ka šādi es esmu pārkāpis noteikumus. Tagad esmu neziņā, vai tiešām esmu rīkojies nepareizi?” LA.LV jautā Andris.
Lai noskaidrotu, kādus ierobežojumus paredz slimības lapa, lūdzām skaidrojumu Valsts darba inspekcijā.
Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa skaidro: “Darba nespēja ir attaisnotas prombūtnes laiks, kad darbinieks attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas darbā sakarā ar iestājušos darba nespēju, ko apliecina Ministru kabineta 25.06.2024. noteikumos Nr. 409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa.
Darbiniekam darbnespējas laikā nav pienākuma būt darba devēja rīcībā, izpildīt darba devēja rīkojumus. Darbinieka rīcībai darbnespējas laikā jāatbilst ārsta noteiktajam ārstēšanas režīmam. Ārstēšanas režīma noteikšana nav darba devēja kompetences jautājums.”
