Kad darba attiecības beidzas, darbiniekam būtu jāsaņem ne tikai pēdējā alga, bet arī visas citas pienākošās izmaksas, tostarp atlīdzība par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Taču dzīvē ne vienmēr viss norit tik raiti. To apliecina arī LA.LV lasītājas pieredze – pēc darba attiecību izbeigšanas viņa nav saņēmusi ne pēdējo algu, ne samaksu par uzkrāto atvaļinājumu, bet darba devējs uz saziņas mēģinājumiem nereaģē.
Lasītāja Zane vērsās pie mums ar jautājumu, kā šādā situācijā rīkoties un kā aizstāvēt savas tiesības.
“21. augustā mani atbrīvoja no darba. Līdz darba attiecību izbeigšanai biju uzkrājusi aptuveni piecas nedēļas neizmantotā atvaļinājuma, taču par to man nav veikts aprēķins. Tāpat neesmu saņēmusi pēdējo algu. Esmu mēģinājusi sazināties ar darba devēju, taču viņš uz telefona zvaniem neatbild un arī uz maniem e-pastiem nav reaģējis. Šobrīd nezinu, kā rīkoties un vai man pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un neizmaksātā alga.”
Par konkrēto situāciju skaidrojumu sniedz Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
Darbiniekam pienākas gan alga, gan neizņemtā atvaļinājuma atlīdzība
Viņa norāda, ka, izbeidzot darba attiecības, darba devējam darbiniekam jāizmaksā visas pienākošās naudas summas, tostarp neizmaksātā darba alga un atlīdzība par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. To paredz Darba likuma 149. panta piektā daļa.
Parasti galīgais aprēķins jāveic darba attiecību izbeigšanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, visas pienākošās naudas summas jāizmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasa galīgo aprēķinu, skaidro Stivriņa, atsaucoties uz Darba likuma 128. panta pirmo daļu.
Ja darba devējs nav izmaksājis visas pienākošās summas, darbiniekam vispirms ieteicams darba devējam uz tā juridisko adresi nosūtīt rakstveida pieprasījumu. Tajā jānorāda prasījums izmaksāt neizmaksāto darba algu un atlīdzību par visu neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Pieprasījumu ieteicams sagatavot divos eksemplāros. Viens eksemplārs jānosūta darba devējam ierakstītā vēstulē uz juridisko adresi, savukārt otru eksemplāru un pasta kvīti ieteicams saglabāt kā pierādījumu, norāda inspekcijā.
Ja darba devējs tiesību aizskārumu nenovērš un neizmaksā visas pienākošās naudas summas, darbiniekam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par neizmaksātās darba samaksas un atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu.
Stivriņa arī vērš uzmanību uz prasījumu noilguma termiņiem. Prasījumi, kas izriet no darba attiecībām, parasti noilgst divu gadu laikā. Ja darba devējam bija jāizsniedz rakstveida aprēķins, šis termiņš tiek skaitīts no aprēķina izsniegšanas dienas. Savukārt, ja aprēķins nav izsniegts, prasību var celt trīs gadu laikā no dienas, kad aprēķinam bija jābūt izsniegtam.
Par prasībām saistībā ar darba samaksas piedziņu darbiniekam nav jāmaksā valsts nodeva. Vienlaikus jāņem vērā, ka tiesa var piespriest zaudējušajai pusei atlīdzināt otras puses tiesā samaksātos izdevumus.
Darbiniekam ir arī tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, tostarp par pienākošos naudas summu neizmaksāšanu saistībā ar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. Šādā gadījumā Valsts darba inspekcija var veikt darba devēja pārbaudi.
Savukārt jautājumos par nodokļu nomaksu darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts ieņēmumu dienestā.
Ja arī tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!



