Prognozē uzlabojumus sociālās drošības jomā 0
Vērtējot Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam īstenošanas sekmes 2012.gadā prioritāti “Sociālā drošība”, eksperti prognozē uzlabojumus sociālās drošības jomā nākotnē.
Pārrersoru koordinācijas centra sagatavotajā ziņojumā teikts, ka sociālās drošības politikas sekmes patlaban ir adekvātas esošajai sociālekonomiskajai situācijai, jo vairums stratēģijā iekļauto rezultatīvo rādītāju apliecina skaidru virzību uz noteiktajām mērķa vērtībām. Eksperti norāda, ka šāda virzība apliecina, ka mērķa vērtības ir noteiktas reālistiski, ņemot vērā paredzamo situāciju darba tirgū un sociālās drošības jomā. Līdz ar to ilgtermiņā situācijai uzlabojoties, varētu notikt arī sociālās drošības rādītāju uzlabošanās.
Eksperti prognozē, ka varētu samazināties cilvēku skaits dažādās riska grupās, piemēram, varētu mazināties bezdarbnieku skaits. Bet sociālā riska grupām, kuru apjoms nav cieši saistīts ar valsts ekonomisko stāvokli, piemēram, ģimenes ar bērniem un vecāki ļaudis, valsts varēs piedāvāt precīzāk mērķētus atbalsta mehānismus.
Saistībā ar uzdevumu izpildi sociālās drošības jomā pagājušajā gadā vairums no šiem uzdevumiem ir izpildīti, kā arī saņemts augstākais – divu punktu – novērtējums. Kā pozitīvi novērtēts uzdevums panākt, ka pēc aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pabeigšanas sešu mēnešu laikā bezdarbnieki ir iekārtojušies darbā. Augstākais novērtējums ir arī uzdevumam, kas paredz mūžizglītībā iesaistīto cilvēku skaita palielināšanu. Palielinājies arī pārvadāto pasažieru īpatsvars, kuriem braukšanai sabiedriskajā transportā ir piemērotas atlaides.
Ziņojumā analizēts rīcības virziens “Veselība”, kur eksperti norāda, ka zināmas problēmas ar mērķu sasniegšanu ir saistītas ar primārās veselības aprūpes kvalitāti. Vēl joprojām ir liels skaits pacientu, kas tiek hospitalizēti ar ģimenes ārsta kompetencē esošām diagnozēm. Taču pēdējo gadu laikā arī ir samazinājies laikā vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā – no 9,4 dienām 2008.gadā līdz 8,4 dienām pagājušajā gadā – un tas tuvojas plānā noteiktajai vērtībai – 7,8 dienas 2013.gadā. Savukārt vidējais ambulatoro apmeklējumu skaits pie ģimenes ārsta uz vienu pacientu 2012.gadā bija 3,2 apmeklējumi, un tas jau ir pārsniedzis 2013.gadam plānoto – 3,1 apmeklējums pie ģimenes ārsta uz vienu pacientu.
Grūti novērtējama ir izglītības sistēmas attīstība valstī, norāda PKC eksperti. Tas ir tāpēc, ka plāns nosaka ierobežotu kvantitatīvo rādītāju skaitu, turklāt tajos daļēji trūkst datu. Taču kvalitatīvie uzdevumi visumā tiek īstenoti atbilstoši paredzētajam. Augstākais vērtējums – divi punkti – piešķirti uzdevumam paaugstināt izglītības efektivitāti, proti, nodrošināt efektīvu izglītības finansējuma izlietojumu. Tāpat pozitīvi novērtēts uzdevums nodrošināt pedagogu izcilību – ir pārskatīti pedagoģiskās prakses nosacījumi, ieviešot skolās mentoringa sistēmu, un pedagogu profesiju un amatu sarakstā ir pievienots jauns amats – skolotājs mentors.
Vērtējot rīcības virziena “Fiziskā drošība” izpildi, secināts, ka kopumā ir redzamas pozitīvas iezīmes, taču stāvoklis ļoti nozīmīgu noziegumu atklāšanas jomā ir neapmierinošs un tas turpina pasliktināties. Noziegumu atklāšanas jomā sekmes nav vērojamas, secināts ziņojumā. Plāns paredzēja esošā noziegumu atklāšanas procenta noturēšanu 2008.gada līmenī, taču tas kopš 2008.gada ir krities par 17%, bet 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, par 11%.
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kura funkcija lielā mērā ir pārvarēt 2008.-2009.gada tautsaimniecības krīzes sekas.
