Rīgas ostā pērn sarucis pārkrauto kravu apmērs. Brīvostas pārvaldnieks skaidro situāciju 0
Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 32,762 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,1% mazāk nekā 2018.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.
Visvairāk ostā 2019.gadā pārkrautas beramkravas – 20,84 miljoni tonnu, kas ir par 12% mazāk nekā 2018.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 8,093 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 6,1%, bet lejamkravas – 3,83 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,1%.
Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru pagājušajā gadā veidoja ogles – 31,6% (2018.gadā – 39%, 2017.gadā – 35%, 2016.gadā – 35,9%).
Ogles pērn Rīgas ostā pārkrautas 10,358 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 27,2% mazāk nekā gadu iepriekš.
Seko konteinerizētās kravas, kuru īpatsvars pārkrauto kravu struktūrā pērn Rīgas ostā veidoja 14,1%, kokmateriāli – 11,6%, naftas produkti – 11,6%, kā arī ķīmiskās kravas – 5,2%.
Ostas publiskotā informācija arī liecina, ka 2019.gada decembrī Rīgas brīvostā pārkrauti 2,722 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp ostā pārkrauts 1,691 miljons tonnu beramkravu, 631,4 tūkstoši tonnu ģenerālkravu un 398,8 tūkstoši tonnu lejamkravu.
Situāciju komentē brīvostas pārvaldnieks
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš aģentūrai LETA teica, ka būtisks ir ne tikai pārkrauto kravu apmērs, bet arī struktūra.
“Ilgtermiņā fokuss pamatā ir bijis uz ostā pārkrautajām tonnām, tomēr tas nav vienīgais faktors, kas raksturo ostas darbību. Svarīgi ir saprast, kāda ir kravu struktūra,” teica pārvaldnieks.
Zeltiņš stāstīja, ka pērn Rīgas ostā pārkrauts aptuveni par četriem miljoniem tonnu mazāk ogles nekā 2018.gadā. Viņš skaidroja, ka skatoties uz beramkravu segmentu kopumā, tas pērn sarucis par trīs miljoniem tonnu, kas nozīmē, ka miljons tonnu kravu ir nācis klāt kādā citā beramkravu segmentā.
“Tā ir pozitīva tendence. Tas ir viens no virzieniem, kur osta un termināļi darbojas – difersificēt kravu veidus,” teica brīvostas pārvaldnieks.
Tāpat viņš norādīja, ka, lai gan pārkrauto ogļu daudzums Rīgas ostā ir samazinājies, kopumā šīs kravas no Latvijas nav pazudušas. Zeltiņš skaidroja, ka pērn tika pabeigts Krievu salas projekts, tāpēc laikā, kad termināļi pārvācās no labā Daugavas krasta uz kreiso, viņi bija spiesti daļu kravu apjomu novirzīt uz Ventspils un Liepājas ostu.
Brīvostas pārvaldnieks ogļu kravu apjoma samazināšanos skaidroja lielā mērā tieši ar pārvākšanās procesu.
“Rīgas ostai tas nav ļoti pozitīvi, bet es uzskatu, ka kopumā tas nav ne labi, ne slikti,” teica Zeltiņš.
Viņš stāstīja, ka turpinās kritums arī naftas produktiem, un teica, ka, visticamāk, attiecībā uz Rīgu šajā segmentā nekas daudz nemainīsies. Pamatā naftas produkti, kas plūst caur Rīgas ostu, ir saistīti ar Baltkrieviju, teica Zeltiņš, paužot pārliecību, ka tā tas arī paliks.
“Nav nekāda pamata uzskatīt, ka naftas produktos kaut kas būtiski pieaugs,” skaidroja brīvostas pārvaldnieks.
Viņš norādīja, ka pieaugums ir redzams daļā ģenerālkravu un beramkravu, piemēram, pārkrautajos koksnes produktos un graudos. Kā pozitīvu Zeltiņš norādīja, ka liela daļa šo kravu ir saistīta ar vietējo izcelsmi.
2018.gadā Rīgas ostā pārkrāva 36,432 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2017.gadā.
Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.
